Foto – Valsts augu aizsardzības dienests

Analīzes nav lētas, naudas trūkst 1

Profesore I. Turka neuzskata, ka graudaugu tīrumu (atļauts apstrādāt septiņas dienas pirms ražas novākšanas) un rapšu lauku (14 dienas pirms kulšanas) apstrāde ar glifosātiem, kaut arī ievērotas visas instrukcijas, būtu kaut kas labs un nekaitīgs. “Īsti lauksaimnieki ar pieredzi tomēr atzīst, ka tā ir vienkārši slinkuma pazīme – ja esi to lauku tik tālu nolaidis, ka viss ir nezāļains, tad jācieš zaudējumi, nevis jālieto raundaps. Šīs ķīmijas būtība ir tā, ka augā tiek pārtraukta fotosintēze, tas kļūst sauss, bet raundapa atliekas, kaut niecīgās devās, uz grauda apvalka tomēr saglabājas. Vislielākā bīstamība veselībai ir tad, ja glifosātu atliekas nokļūst rapšu eļļā, jo tieši eļļā šī ķīmiskā viela saglabājas vislabāk,” saka profesore Turka un neslēpj, ka pati izvairās iegādāties gan kliju, gan pilngraudu maizi, jo nav pārliecināta, ka šie produkti ir absolūti bez glifosātu atliekām, bet no eļļas veidiem izvēlas olīveļļu, jo olīvu laukus ar šīm ķimikālijām tikpat kā neapstrādā.

Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD) ir jābūt tai modrajai acij, kas noņem graudaugu un rapšu ražas paraugus pirms ražas novākšanas, lai pārbaudītu, vai darbīgā viela glifosāts nepārsniedz maksimāli pieļaujamās normas. Testēšana tiek veikta kopš 2008. gada, un tikai šogad ir atklājies viens pārkāpums, par kuru zemnieku saimniecība sodīta ar 300 eiro naudas sodu.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
Lasīt citas ziņas

“Mēs ņemam paraugus arī tad, ja tiek saņemtas sūdzības. 2015. gadā bija 38 sūdzības par augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, 11 gadījumos bija lietots glifosātu saturošs herbicīds. Tikai piecos gadījumos konstatējām pārkāpumu un vainīgā persona saņēma administratīvo sodu. Cilvēkam šķiet, ka zemnieks lauku apstrādā ar augu aizsardzības līdzekļiem, bet izrādās, ka tie ir minerālmēsli. Ļoti izplatīta ir arī kaimiņu savstarpējo attiecību skaidrošana,” saka VAAD Augu aizsardzības departamenta direktors Vents Ezers. Tajos retajos gadījumos atklājies, ka netiek ievērota aizsargjosla līdz ūdenskrātuvei vai arī nav ievērotas citas vides aizsardzības prasības, piemēram, miglošanu veic, kad ir vējš, kaut gan tas jādara gandrīz bezvējā.

Valstī ir 23 253 saimniecības, kurās audzē graudaugus, un uz visām ir tikai 15 dienesta inspektori, kas strādā piecos reģionos. Pagājušajā gadā, lai pārliecinātos, vai nav pārsniegtas raundapa un tā “radinieku” devas, no zemnieku laukiem pirms ražas novākšanas ir noņemti vien 100 paraugi, bet šogad 150, no kuriem vienā bija pārsniegts pieļaujamo atliekvielu līmenis. Vai paraugi ņemti arī no dāņu un vācu zemnieku laukiem Latvijā, nav zināms, jo tāda uzskaite netiekot veikta. Analīzes nav lētas (viena maksā ap 100 eiro), un naudas trūkums neļauj izvērsties plašāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Arī VAAD valda uzskats, ka cilvēku runas par viņu indēšanu esot pārspīlētas. “Varbūt sabiedrība neizprot glifosāta lietojumu – redz to smidzinātāju uz lauka un domā, ka notiek indēšana, bet tie lielākoties ir mīti,” secina departamenta direktors V. Ezers. VAAD Augu aizsardzības departamenta integrētās augu aizsardzības daļas vadītāja Anitra Lestlande no analīzēs iegūtajiem rezultātiem esot pārliecinājusies, ka zemnieki herbicīdus izmantojot ļoti atbildīgi un instrukcijām atbilstoši.

Profesore I. Turka neuzskata, ka graudaugu tīrumu (atļauts apstrādāt septiņas dienas pirms ražas novākšanas) un rapšu lauku (14 dienas pirms kulšanas) apstrāde ar glifosātiem, kaut arī ievērotas visas instrukcijas, būtu kaut kas labs un nekaitīgs. “Īsti lauksaimnieki ar pieredzi tomēr atzīst, ka tā ir vienkārši slinkuma pazīme – ja esi to lauku tik tālu nolaidis, ka viss ir nezāļains, tad jācieš zaudējumi, nevis jālieto raundaps. Šīs ķīmijas būtība ir tā, ka augā tiek pārtraukta fotosintēze, tas kļūst sauss, bet raundapa atliekas, kaut niecīgās devās, uz grauda apvalka tomēr saglabājas. Vislielākā bīstamība veselībai ir tad, ja glifosātu atliekas nokļūst rapšu eļļā, jo tieši eļļā šī ķīmiskā viela saglabājas vislabāk,” saka profesore Turka un neslēpj, ka pati izvairās iegādāties gan kliju, gan pilngraudu maizi, jo nav pārliecināta, ka šie produkti ir absolūti bez glifosātu atliekām, bet no eļļas veidiem izvēlas olīveļļu, jo olīvu laukus ar šīm ķimikālijām tikpat kā neapstrādā.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.