Foto – Valsts augu aizsardzības dienests

Bīstieties no nezāļu indētājiem pagalmā! 1

Profesore I. Turka neuzskata, ka graudaugu tīrumu (atļauts apstrādāt septiņas dienas pirms ražas novākšanas) un rapšu lauku (14 dienas pirms kulšanas) apstrāde ar glifosātiem, kaut arī ievērotas visas instrukcijas, būtu kaut kas labs un nekaitīgs. “Īsti lauksaimnieki ar pieredzi tomēr atzīst, ka tā ir vienkārši slinkuma pazīme – ja esi to lauku tik tālu nolaidis, ka viss ir nezāļains, tad jācieš zaudējumi, nevis jālieto raundaps. Šīs ķīmijas būtība ir tā, ka augā tiek pārtraukta fotosintēze, tas kļūst sauss, bet raundapa atliekas, kaut niecīgās devās, uz grauda apvalka tomēr saglabājas. Vislielākā bīstamība veselībai ir tad, ja glifosātu atliekas nokļūst rapšu eļļā, jo tieši eļļā šī ķīmiskā viela saglabājas vislabāk,” saka profesore Turka un neslēpj, ka pati izvairās iegādāties gan kliju, gan pilngraudu maizi, jo nav pārliecināta, ka šie produkti ir absolūti bez glifosātu atliekām, bet no eļļas veidiem izvēlas olīveļļu, jo olīvu laukus ar šīm ķimikālijām tikpat kā neapstrādā.

Agronome Zane Liepiņa, kurai ir vispusīgs priekšstats par daudzgadīgo nezāļu iznīdēšanu ar raundapu, jo viņa regulāri viesojas pie zemniekiem, uzskata, ka tiem cilvēkiem, kas nenodarbojas ar lauksaimniecību, šķiet, ka visa ķīmija ir slikta. “Bet paņemsim tos pašus trauku mazgājamos līdzekļus, veļas pulverus – vai mēs traukus un drēbes skalojam tik ilgi, lai tur nebūtu ķīmijas atlieku? Vai, pērkot importētos augļus, domājam, ka tie taču arī ir apstrādāti ar ķīmiskām vielām?” vaicā Zane un piebilst, ka Latvijā zemnieki lielākoties lieto glifosātu minimālo devu, lai cīnītos ar nezālēm, kas iesakņojušās vēl no padomju laikiem.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
TV24
“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana
Kokteilis
Viņos mīt neapdzēšama uguns! 5 datumos, kuros dzimuši paši karstasinīgākie partneri
Lasīt citas ziņas
Mūsu sarunā klausās arī Igors Ribinskis, kurš ir kooperatīva “LATRAPS” nodaļas vadītājs Aizkrauklē. “Raundapu mazākās koncentrācijās, nekā to izmanto zemnieki, var iegādāties ikviens Latvijas iedzīvotājs. Viņus neviens nepārbauda – ielej divus korķīšus uz litru ūdens un nīdē nezāles pagalmā. Tas ir daudz bīstamāk nekā lielo lauku apmiglošana, ko nedrīkst darīt kurš katrs,” atzīst Igors, un viņam piekrīt arī bioloģe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, habilitētā zinātņu doktore agronomijā Ināra Turka. Viņa secina, ka tā ir liela kļūda, ka raundapu pārdod privātpersonām dārzkopības veikalos. Teju katrs augu aizsardzības līdzekļu tirgotājs piedāvā iegādāties kādu glifosātu saturošu preparātu. 19 no tiem ir tā sauktajā 3. reģistrācijas klasē, proti, tos atļauts pirkt un izmantot neprofesionāļiem – piemājas dārziņu īpašniekiem.
Profesore I. Turka neuzskata, ka graudaugu tīrumu (atļauts apstrādāt septiņas dienas pirms ražas novākšanas) un rapšu lauku (14 dienas pirms kulšanas) apstrāde ar glifosātiem, kaut arī ievērotas visas instrukcijas, būtu kaut kas labs un nekaitīgs. “Īsti lauksaimnieki ar pieredzi tomēr atzīst, ka tā ir vienkārši slinkuma pazīme – ja esi to lauku tik tālu nolaidis, ka viss ir nezāļains, tad jācieš zaudējumi, nevis jālieto raundaps. Šīs ķīmijas būtība ir tā, ka augā tiek pārtraukta fotosintēze, tas kļūst sauss, bet raundapa atliekas, kaut niecīgās devās, uz grauda apvalka tomēr saglabājas. Vislielākā bīstamība veselībai ir tad, ja glifosātu atliekas nokļūst rapšu eļļā, jo tieši eļļā šī ķīmiskā viela saglabājas vislabāk,” saka profesore Turka un neslēpj, ka pati izvairās iegādāties gan kliju, gan pilngraudu maizi, jo nav pārliecināta, ka šie produkti ir absolūti bez glifosātu atliekām, bet no eļļas veidiem izvēlas olīveļļu, jo olīvu laukus ar šīm ķimikālijām tikpat kā neapstrādā.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.