Foto – Valsts augu aizsardzības dienests

Savukārt Andris Bārzdiņš, zemnieku kooperatīva “LATRAPS” biedrs un Salas novada 400 hektāru lielās zemnieku saimniecības “Strēlnieki” īpašnieks, kuru kopā ar dēlu un sievu satiku pie zemnieku padomdevējas kooperatīva agronomes Zanes Liepiņas, pamato: “Augsne ir ļoti piesārņota ar nezālēm, tāpēc bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kas tās nenīdē ar glifosātiem, ir ļoti grūti iegūt labu ražu.” 1

Māra Libeka
0:00, 6. novembris 2015
Ziņas Latvijā
“Te aug ziemas kvieši un ar laiku savairosies nezāles, kas būs jāiznīcina,” man rāda zemnieks Guntars Gremzde un piebilst, ka viņa tēvs, arī zemnieks, ir pabeidzis kursus un saņēmis sertifikātu, kas ļauj nodarboties ar miglošanu. “Ja mēs nebūtu ievērojuši miglošanas noteikumus, arī privātmāju zālieni un ābeles būtu brūnas. Piekrītu, ka preparāta smaka ir specifiska, bet bez smakas taču nevar, arī gāzei tā ir. Neesam tik bagāti, lai šķiestu naudu lieliem glifosāta daudzumiem, tāpēc iztiekam ar vidējo, nevis maksimālo devu un arī tā nav lēta – hekt­āram 15 eiro,” viņš stāsta un ir pārliecināts, ka daudzgadīgo nezāļu nīdētājas ķimikālijas nekādu ļaunumu nenodara, jo tad jau dzīvnieki un putni neēstu uz lauka izbirušos graudus un stirnas nenāktu mieloties ar zāli pēc nokultā lauka nomiglošanas. “Uz citiem maniem laukiem pavasarī nolaidās simtiem zosu, likām pat putnu biedēkļus. Tas ir rādītājs, ka lauku miglošana pret nezālēm nav kaitīga dzīvībai,” secina Guntars.

“Inde paliek inde, kas tur labs var būt,” tomēr iestarpina “Strēlnieku” saimniece. Andris: “Mazās devās inde ir kā zāles.” Sieva: “Mazās devās arī šņabis nav kaitīgs.” Andris: “Smidzinām samērā nelielas devas, jo esam tie lielākie nabagi Eiropas Savienībā. Salas novada cilvēki sūdzējās par dāņu zemnieku, kurš audzē kviešus un savus laukus bija tā apstrādājis, ka zeme kļuva balta. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori viņu pārbaudīja un uzlika naudas sodu, un arī mums, kas dzīvojam turpat netālu, gan noliktavu apskatīja, gan dokumentus studēja, lai pārliecinātos, ka glifosāta lietošana ir precīzi uzskaitīta speciālā žurnālā…”

Reklāma
Reklāma
“Te aug ziemas kvieši un ar laiku savairosies nezāles, kas būs jāiznīcina,” man rāda zemnieks Guntars Gremzde un piebilst, ka viņa tēvs, arī zemnieks, ir pabeidzis kursus un saņēmis sertifikātu, kas ļauj nodarboties ar miglošanu. “Ja mēs nebūtu ievērojuši miglošanas noteikumus, arī privātmāju zālieni un ābeles būtu brūnas. Piekrītu, ka preparāta smaka ir specifiska, bet bez smakas taču nevar, arī gāzei tā ir. Neesam tik bagāti, lai šķiestu naudu lieliem glifosāta daudzumiem, tāpēc iztiekam ar vidējo, nevis maksimālo devu un arī tā nav lēta – hekt­āram 15 eiro,” viņš stāsta un ir pārliecināts, ka daudzgadīgo nezāļu nīdētājas ķimikālijas nekādu ļaunumu nenodara, jo tad jau dzīvnieki un putni neēstu uz lauka izbirušos graudus un stirnas nenāktu mieloties ar zāli pēc nokultā lauka nomiglošanas. “Uz citiem maniem laukiem pavasarī nolaidās simtiem zosu, likām pat putnu biedēkļus. Tas ir rādītājs, ka lauku miglošana pret nezālēm nav kaitīga dzīvībai,” secina Guntars.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.