Raundaps uz galda un urīnā. “LA” analizē nezāļu indēšanas ieguvumus un draudus 1
Kamēr Latvijā uzskata, ka cilvēku runas par viņu indēšanu ar glifosātu ir pārspīlētas, tikmēr citur to aizliedz un notiek tiesas procesi par kaitējumu veselībai
“Briesmīgas ir tās indes, ko zemnieki smidzina uz laukiem. Dzīvojam lauka austrumu pusē, un valdošie rietumu vēji atnes nepatīkamu smaku, kad pirms un pēc labības novākšanas lauks kārtējo reizi tiek apsmidzināts ar raundapu. Šī darbošanās izraisa alerģijas un citas veselības problēmas, mēs pret to esam bezspēcīgi, jo māju neaiznesīsi un nenoliksi citā vietā. Zemnieki domā, kā iegūt lielāku ražu un vairāk naudas, bet, kas notiek ar zemi, gruntsūdeņiem un visām dzīvām radībām, viņus neinteresē. Viņi pat nesaprot, par ko tiek runāts. Nebrīdina, ka lauki tiks migloti, arī vēja stiprumu neievēro. Kaimiņiene iebēga mājās, jo nevarēja elpot. Stirnas nāca un ēda saindēto zāli, sāpīgi bija uz to raudzīties,” tā raksta Iveta, kuras saimniecība robežojas ar lielsaimnieka tīrumiem. Šis nav vienīgais izmisuma sauciens, ko redakcija saņēmusi rudens pusē, kad nokulta labība un rugaines pēc apstrādes ar ķimikālijām kļuvušas brūngani rudas.
Zemnieki ir pārliecināti, ka, iznīcinot nezāles ar glifosātu saturošajiem preparātiem jeb tautā tā dēvēto raundapu (uzņēmuma “Monsanto” ražotais raundaps, kas satur glifosātu, ir viens no populārākajiem preparātiem, tāpēc šis nosaukums iegājies kā apzīmējums visiem augu aizsardzības līdzekļiem), nekādu ļaunumu apkārtējai videi nenodara, ja tos lieto atļautajās devās.
