Raundaps uz Eiropas Komisijas galda 13
Eiropas Komisijā (EK) ir aktualizēts jautājums, uz cik gadiem atjaunot licenci glifosātu saturošajiem augu aizsardzības līdzekļiem jeb tautā sauktajam raundapam. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti nesen pieņēma rezolūciju, kurā aicina EK atjaunot šī herbicīda pārdošanas atļauju tikai uz septiņiem, nevis 10 gadiem, kā tas ir noteikts, ja šo preparātu izvērtē atkārtoti. EP deputāti prasa komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūrai (EFSA) nekavējoties nodot atklātībā visus zinātniskos pierādījumus, uz kuru pamata izdarīti secinājumi par to, kādēļ vispār jāatjauno glifosāta pārdošanas atļauja. Lai izvērtētu EK priekšlikumu un par to šodien nobalsotu, komisijā ir izveidota Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības patstāvīgās komisijas ekspertu grupa, kura par to vakar diskutēja Briselē.
Latviju šajā grupā pārstāv Valsts augu aizsardzības dienesta Augu aizsardzības departamenta direktors ķīmiķis Vents Ezers. Viņš informēja, ka glifosāts ir viela, par kuras lietojumu tiek veikts daudz pētījumu, līdz ar to regulāri tiekot iegūti jauni dati. “Lai objektīvi tos izvērtētu, glifosāta atrašanos reģistrā plānots pārskatīt agrāk – pēc deviņiem gadiem. Tas ir progress, jo būtībā tāda atkāpe ir ielikta pirmo reizi. Likumdošana paredz, ka jebkurā brīdī, ja tiek iegūti jauni zinātniski fakti, pierādījumi, ka glifosāts tomēr nav drošs, tad komisija tā atrašanos reģistrā var pārskatīt agrāk par deviņiem gadiem. Tātad tas nenozīmē, ka šis termiņš ir iecirsts kā akmenī,” sacīja departamenta direktors un norādīja, ka Latvija jau iepriekš ir paudusi atbalstu EK priekšlikumam, jo “pašreizējā versija ņem vērā visus aspektus un bažas un nodrošina pietiekamu sabiedrības aizsardzības līmeni”. V. Ezers pastāstīja, ka viņš sadarbojas ar toksikologiem, agronomiem, vides speciālistiem, kuri sniedz informāciju un konsultē, lai “mēs pieņemtu zinātniski izvērtētu pozīciju”.
Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra glifosātu saturošos preparātus ir klasificējusi kā “iespējami kancerogēnus”. Francijas valdība aizliegusi tos tirgot vairumtirgotājiem, Nīderlandē pieņemts lēmums tos nepārdot mazumtirdzniecībā, ASV vairākos štatos šie augu aizsardzības līdzekļi ir iekļauti to herbicīdu sarakstā, kas izraisa vēzi.
Vides organizācijas “Zemes draugi” padomes loceklis Jānis Ulme uzskata, ka EK priekšlikums samazināt glifosāta licencēšanas laiku par vienu gadu ir ļoti mazs solītis progresa virzienā, un pastāstīja, ka organizācija nāks klajā ar iniciatīvu aizliegt raundapu pārdot privātpersonām, kā arī aizliegt ar to apsmidzināt nezāles publiskās vietās – parkos, skolu pagalmos, ceļu un dzelzceļu malās. Tieši šādu pozīciju paudusi arī Latvijas Ārstu biedrība.
J. Ulme: “Latvijā tiek kultivēts mīts, ka glifosāts tik ļoti tiek integrēts lauksaimniecībā, ka, to nelietojot, zemnieki bankrotēs un nebūs ražas. Vairāk tiek runāts par šī nezāļu nīdētāja ietekmi uz veselību, bet daudz mazāk par ietekmi uz vidi, par to, ka glifosāts ne tikai tieši ietekmē augus, bet arī no augsnes izskalojas upēs, strautos un pazemes ūdeņos. Ir pierādīts, ka glifosāts ir kaitīgs ūdens organismiem, tātad, nokļūstot ūdenī, tas var nogalināt ūdens organismus. Tas var kaitēt savvaļas dabai, samazinot lauksaimniecības zemju bioloģisko daudzveidību, un iznīcināt putnu un kukaiņu barības avotus.”
Arī bioloģe, Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, habilitētā zinātņu doktore agronomijā Ināra Turka uzskata, ka Valsts augu aizsardzības dienestam ir jārīkojas aktīvāk un ir jāaizliedz tirgot glifosātu personām, kas nav apmācītas to lietot. “Būtu jāaizliedz arī zemniekiem apstrādāt ar raundapu laukus īsi pirms ražas novākšanas,” sacīja profesore un uzsvēra, ka, lai saprastu visu šo aizliegumu nozīmību, Valsts augu aizsardzības dienesta vadītājam pēc izglītības vajadzētu būt agronomam, kā tas ir bijis agrāk, nevis juristam, kā tas ir patlaban.
Valsts augu aizsardzības dienesta direktore Kristīne Kjago informēja, ka šobrīd Eiropā notiek trešās klases augu aizsardzības līdzekļu (šajā klasē ietilpst augu aizsardzības līdzekļi, tajā skaitā raundaps, kurus drīkst iegādāties un lietot ikviens) pārvērtēšana, un diezgan daudz līdzekļu jau esot izņemti no reģistra. “Tie nav glifosāti, jo ir vēl toksiskāki līdzekļi. Piemēram, daudzu iecienītais “Decis Mega”, kuru starptautiskie eksperti ir novērtējuši kā ļoti toksisku, kas neatgriezeniski var ietekmēt cilvēka veselību,” pastāstīja direktore un piebilda, ka veikalos pārdevējiem ir jāsniedz instrukcija pircējiem, kā lietojams raundaps. K. Kjago sacīja, ka nav tiešu pierādījumu par glifosātu kaitīgo ietekmi uz veselību un vidi un ka Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm šo herbicīdu lieto maz.
Pasaules ārstu savienība un Pasaules veselības organizācija ir izrādījušas satraukumu par iespējamo Eiropas Komisijas balsojumu un patlaban apkopo informāciju par Eiropas valstu pozīciju glifosāta moratorija pagarināšanā. Savukārt EP deputāti aicina EK iesniegt jaunu tiesību akta projektu un nodrošināt neatkarīgu pārskatu par glifosāta vispārējo kaitīgumu, kā arī klasifikāciju, kas balstīta ne tikai uz informāciju par tā kancerogenitāti, bet arī tā iespējamo graujošo ietekmi uz hormonālo sistēmu.
