Raunā SIA “Pavasars” uzsācis modeļu māju ciemata ražošanu, stāsta Inguss Pavasars, kurš no tēva pārņēmis pirms 30 gadiem dibinātu uzņēmumu 11
Uģis Krūms, žurnāls “Baltijas Koks”
Ne tik sen – 2021. gada pavasarī – uzņēmums SIA Pavasars Housing Construction par inovatīvu uzņēmējdarbību saņēma meža nozares augsto balvu Zelta čiekuru. Taču kopš tā laika ir daudz kas noticis – pierimusi Covid-19 pandēmija, Krievija iebrukusi Ukrainā, tā ietekmējot arī mūsu dzīvi, nupat Latvijā ievēlēta jauna Saeima. Taču nekas nav stāvējis uz vietas arī Ingusa Pavasara uzņēmumos. Pašlaik tādi ir pieci, un tie kalpo vienam mērķim, pārstāvot kokapstrādi, logu, paneļu, moduļu un mēbeļu ražošanu.
Sapņi piepildās un turpinās
«Ja ņemam par atskaites punktu brīdi, kad saņēmām mežsaimniecības nozares gada balvu Zelta čiekuru, ir attīstījusies ideja par moduļu māju ražošanu. Turpat pie ražotnes Raunā uzsākta moduļu māju ciemata būvēšana. No 14 paredzētajām mājām jau ir uzstādītas sešas,» stāsta uzņēmējs Inguss Pavasars, kurš no tēva pārņēmis pirms 30 gadiem dibinātu uzņēmumu.
Māja, viņaprāt, ir liels ieguldījums, un daudziem klientiem tā dzīves laikā būs vienīgais šāda veida pirkums. Tāpēc, pirms to iegādāties, ir svarīgi pārliecināties, vai māja tiešām atbilst izsapņotajām vīzijām. Ne katrs no mums domā telpiski un no rasējuma vien spēs apjaust mājas patieso lielumu. Tāpēc bieži ir tā, ka nākamais klients, ieraugot jau uzceltu 140 m2 lielu māju, brīnās, cik tā liela, lai gan rasējumā tā nemaz neizskatās. Tad viņš saprot, ka varbūt pietiktu ar 90–120 m2 māju.
Savukārt ražotājam šāds demo ciemats tieši ražotnes tuvumā ir vieglāk apkalpojams un ērti izrādāms klientiem. Tāpat noderīgi ir redzēt, kur un kā viņu nākamais mājoklis ir tapis.
Apskatīt iespējamo pirkumu uz Raunu brauc ne tikai Latvijas iedzīvotāji, bet arī ārzemju klienti – gan cilvēki, kas pērk māju paši sev, gan nekustamo īpašumu attīstītāji. Pie viena viņi apskata Rīgu, apceļo Latviju, iepazīstas ar mūsu kultūru un ēdieniem. Kā uzsver Inguss Pavasars, šāds koncepts attaisnojas un to ir vērts turpināt. Tāpēc jau pašlaik tiek domāts arī par jaunas biroja ēkas būvniecību, lai visi ar ražošanu saistītie departamenti būtu kopā.
Te jāpiebilst, ka ražotne Raunā pašlaik aizņem 5000 m2. Process ražotnē, kas beidzas ar atslēgas nodošanu mājas īpašniekam, sākas no apaļkoka – vietējās izcelsmes egles zāģbaļķiem, kas tiek izmantoti moduļu rāmja ražošanai. Tie sazāģēti, kaltēti, ēvelēti, un tad seko apstrāde ar CNC darbgaldiem. Taču ražotnē izgatavo arī durvis, logus un mēbeles. Klāt tiek piepirkti apdares materiāli, furnitūra, stikli un metāla būvdetaļas.
Kādu māju izvēlēties
Raunā būvētajām moduļu mājām piemīt laba īpašība – tās tiek uzstādītas uz skrūvpāļiem, stabveida vai lentveida pamatiem. Ja tiek mainīta dzīvesvieta, šādu moduļu māju var ņemt sev līdzi. Ja vidi negribas mainīt, kad bērni ir devušies savā dzīvē, veco māju var pārdot, bet tās vietā uz jau esošajiem pamatiem uzstādīt citu.
Zviedri ir aprēķinājuši, ka ģimenei ar vienu bērnu pietiks ar 90– 100 m2 lielu māju un tikai ar diviem trim būs vajadzīga lielāka. Savukārt vienam cilvēkam var būt pietiekami pat ar 50 m2 lielu moduli. Ņemot vērā šādu pieredzi, jauna ģimene var nopirkt mazu māju ar platību no 50 līdz 80 m2. Kad parādās bērni un esošajā namā kļūst par šauru, tam var pievienot klāt jaunu moduli un tāpēc vien, ka māja varētu palikt par mazu, nebūs jāmaina dzīvesvieta.
«Par to esmu domājis jau gadus astoņus, bet nu beidzot šo domu izdevies īstenot dzīvē. Lai nonāktu līdz taustāmam rezultātam, vajadzēja trīs gadus, un tagad man ir gandarījums, jo realitāte pārspēj sākotnējo redzējumu. Bet sapņot gan vēl neesmu beidzis. Viens no nākotnes virzieniem ir brīvdienu mājas. Jau ir izveidota mājaslapa, kur mēs tās tirgojam,» teic Inguss Pavasars.
Bet, atgriežoties pie esošā piedāvājuma, viņš piebilst, ka ar Raunā ražotajām moduļu mājām ir līdzīgi kā ar mašīnām. Pircējs gan auto, gan māju var nokomplektēt atbilstoši savām vēlmēm, jo no ražotāja puses ir skaidrs gan piedāvājums, gan galīgā cena, gan precīzs piegādes datums. Tātad atkrīt jautājumi, kas varētu rasties, ja būtu darīšanas ar celtniekiem. Taču atšķirībā no mašīnas, kas laika gaitā kļūst nevērtīgāka, mājas vērtība gadu gaitā tikai pieaug.
Svarīgs ir ātrums
Kā stāsta Inguss Pavasars, atkarībā no mājas lieluma un sarežģītības Pavasars Housing Construction tās ražošanai nepieciešamas 12 līdz 16 nedēļas. Gadā tiek saražots vairāk nekā 100 māju. Paredzētajā vietā tās uzstāda Pavasars Housing Construction speciālisti.
Moduļi ar platību no 25 līdz 60 m2 (visbiežāk tās ir tā sauktās dārza biroju ēkas) tiek uzstādīti četrās stundās, jo līdz uzstādīšanas vietai ir aizvedami ar vienu treileri. Jau lielāka māja – 90 m2, kas sastāv no diviem moduļiem jeb trim kravas mašīnām, – objektā tiek samontēta desmit dienās, šajā laikā arī pieslēdzoties pie komunikācijām. Savukārt 140 m2 māja objektā tiek uzstādīta 15 dienās. Moduļu iekšējā apdare tiek veikta jau ražotnē, tāpēc, māju uzstādot, atliek tikai nelieli ārējās apdares darbi.
Augstas cenas neveicina optimismu
Atbildot uz jautājumu par būvmateriālu, elektrības un degvielas cenām, Inguss Pavasars sacīja, ka to pieaugums ietekmē ne tikai uzņēmējus, bet arī algotos darbiniekus, kuri izmaiņas redz pārtikas cenās veikalu plauktos, kā arī saņemot rēķinus par siltumu un elektroenerģiju. Ja alga uz papīra ir 1000 eiro, uz rokas 700 eiro, bet cenas reāli cēlušās par 36%, ir ko domāt, kā labāk izgrozīties.
Tikmēr paši ražotāji redz, ka materiāliem cenas krīt, bet ražošanas izmaksas tāpēc vien nekrītas. Un tas nozīmē: ja uzņēmumā mēnesī tiek saražotas desmit mājas, katra no tām ir sadārdzinājusies par 1000 eiro. Respektīvi, ja parasta moduļa kvadrātmetra izmaksas pirms Covid-19 pandēmijas bija 1300 līdz 1450 eiro pirms uzstādīšanas un PVN nomaksas, bet sarežģītāka māja no kvalitatīvākiem materiāliem varēja izmaksāt pat līdz 1800 eiro par m2, tagad vienkāršākā moduļa mājas cena sākas no 1800 eiro par kvadrātmetru bez PVN. Starpība uz katru kvadrātmetru ir 400 eiro, un reālais sadārdzinājums ir no 36% līdz pat 40%.
Savukārt tirgus tendences nav ietekmējušas bankas aizdevumu lielumu iespējamiem klientiem. Neatkarīgi no tā, kur tiks celta māja, piemēram, Pierīgā vai citur Latvijā, tie ir 200 tūkstoši eiro. Atbilde ir pircēju paradumu maiņa: cilvēki retāk pērk 140 m2, biežāk – 90 m2 un mazākas mājas, tādējādi samazinot paredzamo komforta līmeni. Turklāt taupības dēļ sākas arī taupīšana, jau ražojot moduļus, iztiekot bez siltajām grīdām, rekuperācijas sistēmas. Šādā gadījumā cenas var noturēt uz apmēram 1450 eiro par kvadrātmetru. Tajā pašā laikā Pavasars Housing Construction interesēs nav aizpildīt tirgu ar lētu un nekvalitatīvu produktu.
Protams, daudz kas ir atkarīgs no mājas cenas, materiāliem, kas tajā izmantoti, komplektācijas, bet uzņēmuma standarti paredz, ka klientam var tikt piedāvātas septiņu veidu virtuves, deviņu veidu apdares, piecu veidu logi. Mājas tiek būvētas gan siltas – energoefektīvas, gan nosacīti aukstas. Ir mājas, kas bez apkopēm kalpos vairāk nekā 20 gadu, bet var pasūtīt arī tādas, kam apkope būs nepieciešama ik pēc 7–10 gadiem. Jo dārgāka tā būs, no labākiem materiāliem, jo mazāk rūpju tā prasīs apdzīvošanas laikā. Pieredze liecina, ka koka–alumīnija logus cilvēks nespēj pārdzīvot. Ir lietas, kurās ir vērts investēt, bet tas jau ir atkarīgs no klienta vēlmēm.
Eksporta pieredze mainīja domāšanu
Kā atceras Inguss Pavasars, šķiet, tas bijis 2007. gadā, kad uzņēmēju uzrunājis teikums no Bībeles: «Atrodi cilvēku vajadzības.» Tāpēc laikā, kad visi piedāvāja kaut ko lētāku, viņš centies piedāvāt kvalitatīvus produktus un meklēt cilvēkus, kam šie ražojumi paliks pašiem. Un tāds cilvēku loks bija. Pateicoties tam, uzņēmums izdzīvoja. Tolaik jau arī cilvēku runājuši: ja gribi lētākus logus, pērc vienalga kur, bet, ja gribi labākus, ej pie Pavasara. Tolaik arī sākās eksporta iespēju meklēšana. Tas ļāva paraudzīties no malas uz sistēmas, kur valdīja otkati, jo ārzemēs tā nebija pieņemts. Tā aina, kā atzīst uzņēmējs, pie mums tolaik bija bēdīga, bet viens otrs jau vēl tagad dzīvo un cer tādā veidā iedzīvoties no pasūtījumiem.
Pašlaik Pavasars Housing Construction moduļus eksportē uz Zviedriju, Norvēģiju, Holandi, Skotiju, Īriju, Islandi, Vāciju, Franciju un Šveici. Notiek sarunas ar somiem. Moduļu mājas tiek tirgotas caur kontaktu loku, caur arhitektiem, bet nākotnē arvien lielāka loma būs mājaslapai, kura šobrīd tiek veidota nolūkā parādīt savus produktus un uzsvērt uzņēmuma standartus, kas nozīmē arī ātri saražojamas mājas.
Ko gribētos sagaidīt no jaunievēlētās Saeimas
Pats, kā teic Inguss Pavasars, ir bijis Latvijas Zemnieku savienības sarakstā, startējot pašvaldības vēlēšanās uz Valmieras domi, taču drīz vien sapratis, ka šis darbs viņam nav piemērots. Pašvaldībā lēmumi tiek pieņem lēni. Vispirms jātiek cauri savas partijas deputātu sienai, tad, lai dome pieņemtu lēmumu, jāvienojas ar pārējo politisko spēku pārstāvjiem. Vēl lēnāk iet, ja runa ir par valsts atbalstu. «Bet man ir vajadzīgs ātrs rezultāts. To varu sasniegt savā uzņēmumā un redzēt rezultātu pat pēc nedēļas, jo viss ir tikai manās rokās,» teic Inguss Pavasars.
To, ko viņš vēlētos sagaidīt no jaunās Saeimas, jau esot darījis zināmumu deputātu kandidātiem pirms vēlēšanām.
Vispirms jātiek skaidrībā, kas valsti atbalsta vairāk – dažādi aizņēmumi vai atbalsts eksportam. Lielāks labums būtu, dodot priekšroku rūpniecībai un vietējām investīcijām, nevis tirdzniecībai.
Tad vēl svarīga ir līdzvērtīga nodokļu politika vismaz starp tuvākajiem kaimiņiem, piemēram, ar Igauniju, kuras uzņēmēji ir vistiešākie konkurenti, izejot moduļu eksporta tirgos.
Ja Igaunijā strādnieks uz rokas saņem 1000 eiro, darba devējam tas izmaksās aptuveni 1400 eiro, pie mums – pat līdz 2200 eiro. Algas neapliekamajam minimumam vajadzētu būt vismaz 700–800 eiro.
Runājot par eksporta veicināšanu, būtu nepieciešams izvērtēt visu kameru un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvju darbību. Pašlaik ir tā: tiek apmaksāti darbinieki, kas meklē eksporta tirgus vietējiem ražotājiem. Saprotams būtu, ja viņi atrastu ārzemniekam konkrētu vietējo partneri, bet biežāk ir tā, ka šurp tiek uzaicināts ārzemnieks, kam priekšā startam tiek nolikti vairāki vietējie ražotāji, kas konkurē savā starpā. Arī izstādēs nacionālajos stendos blakus stāv 3–4 viena veida ražošanu pārstāvoši uzņēmēji. Taču jāsaprot, ka, izejot pasaulē, konkurenti ir citu valstu ražotāji, nevis pašu bāleliņi. Tādā ziņā daudz reālāks atbalsts ir Lauku atbalsta dienests (LAD), kura cilvēki tiešām iedziļinās lietās un saprot to, ko dara. Noteikumi ir skaidri un saprotami arī tiem, kas prasa viņiem atbalstu. Diemžēl laukos LAD prasībām uzņēmējus atbalstošu projektu nav daudz.
Tāpat šobrīd LIAA līdzfinansējums projektos no uzņēmēja ir 40%, kas liek domāt, vai ir vērts piedalīties. Taču pasaulē, piemēram, lietotas ražošanas iekārtas var nopirkt par puscenu. Tad ir vērts padomāt, vai tiešām ir jēga pirkt jaunas un vismaz piecus gadus pastāvīgi pildīt visas birokrātiskās prasības, kuru ievērošanai tiek rūpīgi sekots.
Protams, Pavasars Housing Construction ir saņēmis arī valsts atbalstu Covid-19 pandēmijas laikā 80 000 eiro apmērā. Taču uzņēmums gadā nodokļos samaksā vairāk nekā miljons eiro, un proporcionāli tas nekāds būtisks atbalsts nebija.
Un vēl – domājot par valsts infrastruktūru, jāizvērtē, kas kurā reģionā ir centrs, kur iedzīvotājiem tiek piedāvāti nepieciešamie pakalpojumi, veikali, skolas, slimnīcas, un jāsakārto ceļi. Šobrīd Rauna ir Smiltenes novadā. Taču reālais Vidzemes centrs ir Valmiera, nevis Cēsis vai Smiltene, bet uz Valmieru no Raunas joprojām nevar aizbraukt pa asfaltētu ceļu.
Tajā pašā laikā Raunā ražošanas ir pārpārēm, bet cilvēkiem nav dzīvesvietu. Tad par kādiem infrastruktūras projektiem ir runa? Uzņēmējs rada darbavietas un ražo eksportam, bet pašvaldībai vajadzētu radīt dzīvesvietas, uzturēt ceļus. Tikmēr cena par zemes gabalu Raunā ir tāda pati kā Valmierā. Zviedrijā vai Norvēģijā, lai piesaistītu pašvaldībām cilvēkus, zemes gabalu dod par vienu eiro. Tad arī cilvēkam ir iespēja iet uz banku, dabūt aizdevumu, celt māju un iesaistīties vietējā ražošanā. Taču arī banku noteikumi, nosakot kredītu griestus, tā vai citādi atbalsta ēnu ekonomiku.
Tomēr nākotne ir cerīga
«Lai arī dažkārt esmu kritisks, tomēr kopumā nākotnē raugos pozitīvi. Pašlaik esam modernākie moduļu ražotāji ar labām tehnoloģiskajām iespējām. Ražojam vienus no skaistākajiem un energoefektīvākajiem logiem ne tikai Latvijā, bet arī Baltijas valstīs.
Šogad 2. decembrī uzņēmumam būs jau 30 gadu kopš dibināšanas. To izdarīja mans tēvs, un es ceru, ka arī mans dēls turpinās to, ko mūsu ģimene reiz ir uzsākusi,» saka latviešu uzņēmējs no Raunas Inguss Pavasars.
