Valdis Krastiņš: Raugoties nākotnē 5
Iztēlē ceļojot pa globusu, atkal un atkal atgriežos pie Francijas. Tas tādēļ, ka Francijā vēlēšanās prezidenta Makrona partija, pirmkārt, prata piesaistīt sev daudz jaunu, svaigu seju. Šie politikas jaunpienācēji ieguva vairākumu parlamentā un nebija saistīti ar koalīcijām, ar mūžīgajiem kompromisiem un pusmēriem. Otrkārt, jau vēlēšanu programmās Makrona piekritēji runāja par atvērtu sabiedrību kā savu mērķi – par sabiedrību, kura atvērta ļaudīm, idejām, preču plūsmai, līdz ar to atsakoties no tradicionālā “kreisie – labējie” pretnostatījuma. Daudzviet Eiropā un pasaulē tika pamazām celti uz augšu nolaižamie tilti, nācijas un valstis sāka norobežoties viena no otras, bet Makrona idejas par atvērtu sabiedrību uzvara kaut vai tikai vienā zemē bija veldzējoša.
Un tālāk? Francija allaž skaitījusies kā nereformējama zeme, kur viss politiskā ziņā sastindzis un pārkaulojies politiskās elites ietvaros. Makrons šo priekšstatu izgaisinājis. Apstiprinājis jaunu pretkorupcijas likumu, pārveidojis ārkārtīgi konservatīvo darba likumdošanu. Bet tas ir tikai sākums; darāmā vēl daudz, un ierastās kārtības piekritēji pretosies.
Makronam, protams, ir idejas par Eiropas Savienības tālāko attīstību. Tomēr to iemiesošana lielā mērā atkarīga no tā, kāda valdība tiks izveidota Vācijā. Merkeles laiks, šķiet, tuvojas noslēgumam. Turklāt – tāda ES, kāda ir izdevīga Vācijai, var atšķirties no franču idejām. Domāju, ka Eiropas līmenī slēpjas viens no galvenajiem riskiem jauneklīgā Makrona sekmēm.
Mēs līdz šim esam turējušies pie Merkeles priekš-auta. Droši vien tagad jānogaida. Bet iekšpolitiski man Makrona metodes vairākuma iegūšanai šķiet vērā liekamas, jo vairāk tādēļ, ka mūs rudenī gaida ļoti nozīmīgas vēlēšanas. Diemžēl pagaidām pie horizonta nav parādījies Makrona tipa politiķis, kurš gatavs braukāt, aģitēt, pierunāt un apelēt pie pagaidām politikā neiesaistītiem. Vai parādīsies? Ei, kur esi, latviešu Makron? Sāc darboties!
