Rozā brilles jānomet 2
Vaicāti, vai citām ģimenēm abi ieteiktu adopciju vai gluži pretēji, varbūt gribētu kādu vairāk brīdināt. Lauris nedomājot atbild: “Drīzāk iedrošināt, bet noteikti jāpasaka, ka jāatmet visas rozā brilles. Varbūt nav veiksmīgs salīdzinājums, bet tas ir kā reklāmās par suņiem, kad patversmes aicina adoptēt dzīvniekus. Bet visi nav kinologi, un visi šie patversmēs dzīvojošie suņi savā ziņā ir traumēti. Un tad brīnās, ka atkal kāds ir sakosts. Un tieši tas pats ir ar bērnu nama bērniem. Jo ilgāk viņi tur dzīvo, jo lielākas traumas.”
“Ir jānomet rozā brilles, jo jāapzinās, ka bērnu namos lielākoties dzīvo bērni, kuru vecākiem ir kādas atkarības. Diezin vai bērnu namā būs bērniņš, kuram abi vecāki ir augstāko izglītību atomfizikā, un kuri abi gājuši bojā un bērnam nav neviena radinieka. Ir jāpaļaujas uz saviem un, iespējams, kādiem augstākiem spēkiem, jābūt iejūtīgam un tolerantam, mazliet jālasa gudras grāmatas un jāmēģina analizēt situācija, bet tu nekad nevarēsi izmodelēt pilnīgas visas situācijas, ar kurām var nākties sastapties. Šis process mums ir iemācījis paļāvību,” iesaka Līga.
“Mēs nevienam neko nevaram ieteikt, jo katram dzīve un motivācijas ir atšķirīgas. Mēs nepropagandēsim – ejiet un adoptējiet bērnus. Mēs, protams, skumām par to, ka nevar būt bioloģisko bērnu, bet, iespējams, tā ir mūsu privilēģija, jo mums nav jābaidās, ka kādu no bērniem mīlēsim vairāk vai mazāk,” spriež Līga.
“Kad sākām adopcijas ceļu, mēs apmeklējām adoptētāju pašpalīdzības grupas, kurās piedalījās gan tādas ģimenes, kurās jau ir adoptēti bērni un ir savi, gan tādas, kas vēl tikai ceļa sākumā, un tur mūs brīdināja par to, ka bērnu namos lielākoties dzīvo tās sabiedrības daļas atvases, par kuru ikdienā pat varbūt neiedomājamies. Un tev ir jābūt spējīgam tolerēt arī šo sabiedrības daļu, pieņemt un mēģināt bērniem sniegt vairāk,” stāsta Līga.
Kad mūsu saruna tuvojās izskaņai, pavaicāju, vai abiem ir īsta mīlestība pret bērniem, vai šo trīs gadu laikā viņi patiešām bērnus jūt kā savējos. Līga atzinās, ka par šo lietu savā starpā vēl nemaz nav apsprieduši, laikam jau būšana par vecākiem ir kļuvusi tik ļoti pašsaprotama. Nedaudz padomājot, Līga atzīstas, ka ar dēlu, kurš ir emocionālāks un jūtīgāks, attiecīvas veidojušās grūtāk, nekā ar meitu, kura ir atvērtāka mīlestībai. “Un tu noteikti nevari gaidīt, ka viņš būs tev pateicīgs. Ir jāsaprot, ka tu vari būt tikai pēc iespējas labs ceļabiedrs bērniem, kamēr viņi ir ar tevi,” tā atzīst Līga.
Adopcija oficiālajos skaitļos
Kā portālam Cālis.lv norāda Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Brīvmane, 2014. gadā saglabājās tendence, ka Latvijas adoptētāji galvenokārt vēlas adoptēt vienu bērnu līdz 3 gadu vecumam bez ievērojamiem veselības traucējumiem. Jau 2011. gadā iezīmējās tendence, kas turpinājusies arī 2014. gadā – ja Latvijas adoptētāji izsaka vēlmi adoptēt konkrēta dzimuma bērnu, tad lielākoties tā ir meitene. Taču 2012. gadā parādījās pozitīva tendence, kas turpinājusies arī 2013. un 2014. gadā, ka Latvijas adoptētāji vairāk apsver iespēju vienlaicīgi adoptēt divus, trīs un pat četrus bērnus.
Salīdzinoši ar 2013. gadu, kad viena Latvijas adoptētāju ģimene izteikusi vēlmi adoptēt līdz pat trīs bērniem vienlaicīgi, tad 2014. gadā jau divas Latvijas adoptētāju ģimenes izteica vēlmi adoptēt trīs bērnus vienlaicīgi un divas ģimenes izteica vēlmi adoptēt vienlaicīgi četrus bērnus. Ir vērojams, ka turpina pieaugt Latvijas adoptētāju skaits, kas vienlaikus adoptē divus bērnus, 2014. gadā vienlaikus divus bērnus adoptēja 13 Latvijas adoptētāji, tas ir par divām ģimenēm vairāk nekā 2013. gadā. Pēc ilgāka laika perioda, 2014. gadā viena Latvijas adoptētāju ģimene adoptējusi vienlaicīgi trīs vienas ģimenes bērnus. Taču, ņemot vērā to, ka lielai daļai adoptējamo bērnu ir brāļi un māsas, tas joprojām ir nepietiekami.
Šogad – no 1. janvāra līdz 1. oktobrim Latvijā adoptēti 102 bērni, bet uz ārvalstīm – 98. Uz 2015. gada 1. oktobri datu bāzē ir ziņas par 1285 adoptējamiem bērniem.
Savukārt, runājot par iespējamām izmaiņām likumdošanā par pēcadopcijas periodu, ministrija neplānojot un nekad nav plānojusi šādas izmaiņas, norādīja Brīvmane.
