Raudāšana pierima, cēlās patriotisma vilnis. Lietuviešu eksperts skaidro ieguvumus no obligātā dienesta 22
Lietuvas kolēģi intervēja dr. hist. Juris Ciganovs un “LA” žurnālists Egils Līcītis.
“Latvijas Avīzē” viesojās Lietuvas armijas komandiera padomnieks Valds Rakutis. Pašreiz prof. Rakutis darbojas arī valsts aizsardzības spēku stratēģiskās komunikācijas departamentā, kur aktīvi pēta Kremļa infokara metodes un sekas un kārto pretdarbību Krievijas propagandai. Lietuvas kolēģi intervēja dr. hist. Juris Ciganovs un “LA” žurnālists Egils Līcītis.
Pirms nepilniem diviem gadiem Lietuvas armijas komandiera pienākumus uzņēmās ģenerālis Jons Vitauts Žuks. Pēc viņa domām, Lietuvas armija tolaik bija fikcija, armija bez kareivjiem. Nosauca precīzus skaitļus, par cik procentiem nokomplektēti bataljoni. Atklājās, ka tikai par 30% un pat 15%. Secinājums – karalis ir kails, armija mums ir uz papīra. Lietuvas vadība, prezidente to dzirdēja, sākās diskusija. Aizsardzības ministrs Jozs Oleks (kura vadībā 2007. gadā atcēla obligāto dienēšanu) iebilda, ka neko nevajag mainīt.
Kritiskā brīdī savākšot rezerves papildinājumu, bataljoni būšot kaujasspējīgāki. Tomēr bija problēma, ka arī rezervistu nav pietiekami, lai armija būtu skaitliski pilnā sastāvā.
Kā atminas Rakutis, tolaik paraugam minēja Igauniju, kur puiši dienē un rezervē ir daudz sagatavotu karavīru: “Tas sacēla troksni. Ministrs pastāvēja uz saviem argumentiem, ģenerālis oponēja, līdz sasauca valsts augstāko amatpersonu Aizsardzības padomi. Tur pārliecināja Oleks – nav citas izejas, iesaukumam jābūt!”
Pēc dažu mēnešu priekšdarbiem no pagājušā gada augusta Lietuvā atkal ieviesta karaklausība. Tas nācis Lietuvai ļoti par labu, uzskata Rakutis.
“Jaunieši piepeši izjuta, ka viņiem ir pienākumi pret valsti. Par ko tik brīdināja – ja sūtīs dienēt, visi aizmukšot uz ārzemēm, ar steigu precēšoties utt. Tomēr liela nozīme bija presei, kas ieņēma patriotisku pozīciju. Avīzēs noraidīja gan šos argumentus, gan kaunināja deviņpadsmitgadīgos, kuri čīkstēja, ka deviņu mēnešu dienests viņiem sabojāšot visu nākotnes karjeru. Tas iedarbojās, raudāšana pierima. Toties cēlās patriotisma vilnis, ko juta gan armijā, gan tautā. Vecie vīri, kas sūdzējās, kam gan der mūsdienu ļenganā jaunatne, kas atpūšas uz dīvāna un pie datora, pēc pirmā iesaukuma mainīja domas. Iesaukuma punktos ieradās studenti, izstudējušie, kuri brīvprātīgi gribēja ātrāk nodienēt, kamēr nav ģimenes, labas darbavietas. “Obligātais” iesaukums izvērtās tikpat kā brīvprātīgais,” viņš uzsver.
Visu interviju lasiet šodienas “Latvijas Avīzē” vai E-izdevumā!
