“Raudāja Zvejnieks, smēja Zvejnieks” 0
Liāna Langa, īstajā vārdā Liāna Bokša, dzimusi Rīgā, taču jau kopš 80. gadu vidus dzīvo Ikšķilē. Mācījusies Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē (1986 – 1991), studējusi filozofiju un amerikāņu 20. gs. literatūru “New School College” (Ņujorka).
Strādājusi par restauratori, skolotāju, starptautiskajā kinoforumā “Arsenāls”, vadījusi literatūras raidījumu “Melns uz balta”, 2003. – 2004. gadā bijusi Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētāja, strādājusi sabiedrisko attiecību un projektu birojā “Idea Media”. Pašlaik ir izdevniecības “Apostrofs” vadītāja un strādā literārā žurnāla “Latvju Teksti” redakcijā. Publicējas kopš 1988. gada, ir lēnrakstītāja – pavisam iznākuši četri dzejoļu krājumi un viens ceļojuma apraksts.
Saņēmusi Dzejas dienu balvu (1998. un 2006. g.) un Literatūras gada balvu (2001. un 2010. g.).
– Dzejolis, ko publicēsim, ir apsveikuma dzejolis. Vai tam ir konkrēts adresāts, un kāda kopumā ir jūsu – kā dzejnieces – attieksme pret suminājuma dzeju?
L. Langa: – Šis dzejolis ir suminājums cilvēka piedzimšanas brīdim. Personībām veltītus apsveikuma dzejoļus vērtēju pēc to dzejiskās kvalitātes kritērijiem, līdzīgi kā ikkatru citu dzejoli. Šo dzejoli šovasar Mazirbē nolasīju kā suminājumu nesavtīgai latviešu literatūras popularizētājai Kanādā un ASV, dzejniecei un atdzejotājai Margitai Gailītis viņas jubilejā. Tikko viņas atdzejojumā Kanādā iznākusi mana dzejoļu izlase angliski “Vilkogas”. Grāmata angliski – tas katram latviešu autoram ir liels notikums.
– Pasaule šobrīd izskatās ļoti trauksmaina, un arī jūs esat paudusi savas bažas par notiekošo. Vai ir kas tāds, kas jums – globālā vai lokālā līmenī – tomēr rosina arī optimismu?
– Latvijai ir jāstiprina savs valstiskums, mums – sava valstsgriba. Blakus atrodas agresors, kas savā labā izmantos mūsu vājās vietas. Manuprāt, jāturpina vērtēt un pārvērtēt, kas ar mums pēdējos 24 gados noticis, kāpēc atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas gan kultūras finansējuma, gan enerģētiskās neatkarības ziņā un arī citās jomās. Jāstiprina latviešu valodas pozīcijas pašu zemē. Vieš neizpratni, ka gadu desmitiem tiek politiski kārtota izglītības un veselības aprūpes sistēma, bet vēl arvien netiek sakārtota, savukārt politiķi par to nejūtas atbildīgi. Rodas absurda sajūta, jo, ja cilvēks apņēmies sakārtot savu māju, viņš taču to arī kādu dienu izdara. Prieks par kultūras ministres Daces Melbārdes jaudīgo darbu. Latvijas simtgades programma, kas vērsta uz jaunatnes izglītošanu, manuprāt, ir ļoti jēdzīgs fokuss.
– Šis ir Raiņa un Aspazijas gads. Intervijā “LA” sacījāt, ka Raini skolēniem pasniegtu kā intelektuālu dumpinieku. Kā redzat Aspaziju?
– Aspaziju redzu kā sava laika avangardisti un feministi. Tas, ka šie divi lielie gari satikās un radīja jaunu domāšanas izteiksmi, modernizējot latviešu valodu, ir ne vien viņu pašu, bet arī visas Latvijas, tātad arī mūsu visu liktenis. Inga Ābele šobrīd raksta lugu par Aspaziju, ko rādīs Jaunajā Rīgas teātrī. Sarunā pa tālruni teicu viņai, ka mani izbrīna cilvēki, kas godos sēž skaistās mājās pie bagātīgi klātiem galdiem un spriedelē, cik Latvijā slikta dzīve. Inga man teica: “Zini, tu saki tieši to pašu, ko Aspazija pēc atgriešanās no trimdas Šveicē. Viņa arī bijusi sašutusi, ka Rīgas pilsoniskā publika mielojas ar delikatesēm un runā, cik dzīve slikta.”
Tavas dzimšanas dienā
Tavas dzimšanas dienā bij’ zāle līdz pleciem
Putni dejoja augstu virs zemes
Tavas dzimšanas dienā vēl gulēja zibens
Zvaigznes grozījās tumšzilā vīnā
Tavas dzimšanas dienā tu atradi redzi
Zemes asinis lipa starp plakstiem
Tavas dzimšanas dienā tu iebridi upē
Kliedza pūce, un atkāpās krasti
Tavas dzimšanas dienā kāds iekliedzās: dzimis!
Tu ar rociņu pamāji balsij
Tavas dzimšanas dienā visapkārt bij’ klusums
Tevi sargāja kukaiņu siena
Tavas dzimšanas dienā velnēns ar eņģeli
Turpat istabā grieza danci
Tavas dzimšanas dienā tu zināji vārdus
Kurus cerēji aizmirsis esam
Tavas dzimšanas dienā ieradās Maize
Viņai taureņi spurdza uz galvas
Tavas dzimšanas dienā uzmeta kūkumu
Lielais mākon’s, kas prasīja piena
Tavas dzimšanas dienā pamodās kapi
Smilšu pulksteņi sprāga kā bumbas
Tavas dzimšanas dienā kā dzirksteles šķīlās
Valši, kadriļas, tango un rumbas
Tavas dzimšanas dienā prombūtnes skumjas
Zuda līdz ar prombūtnes prieku
Tavas dzimšanas dienā bij’ lielākas smilgas
Par tavu visbrangāko skropstu
Tavas dzimšanas dienā spēlēja arfa
Pati savas starainās stīgas
Tavas dzimšanas dienā tu minēji mīklas
Par Latviju, Ikšķili, Rīgu
Tavas dzimšanas dienā nopūtās kalni
Tiem uz pierēm izspiedās sveķi
Tavas dzimšanas dienā ceļoja vārdi –
Jānis, Mārtiņš, Anna un Līga
Tavas dzimšanas dienā sudraba tīklā
Krita dzintari, gliemji un sejas
Tavas dzimšanas dienā ar aizvērtiem plakstiem
Raudot dejoja Smejošais Zvejnieks
Raudāja Zvejnieks, smēja Zvejnieks
Tavu dzimšanas dienu svinot
Smēja Zvejnieks, raudāja Zvejnieks
Dejojot dzimšanas dienu
Pirmā brēcienā savā tu zināji jau
Ka Zvejnieks un tu – esat VIENS
Tā kā upe un krasts, tā kā zvaigzne un zvirgzds
Un kā zārdā sasilis siens
