Ratnieki atgriežas no Anglijas Staļģenē un veiksmīgi sāk zemeņu biznesu 46
Mērķtiecība, fanātiska darba mīlestība, Anglijā apgūto zināšanu un naudas prasmīga izmantošana, sākot jaunu uzņēmējdarbību Latvijā, ļāvusi Staļģenes pagasta “Vībotņu” saimniekiem Gitai un Agnim Ratniekiem pārsteigt kolēģus un pircējus ar ļoti augstas kvalitātes siltumnīcā audzētajām zemenēm. Pirmās ogas saimnieki pircējiem piedāvāja jau 18. aprīlī – tik agri, šķiet, Latvijā tas nebija izdevies nevienam. Gita smej – nākamajā gadā Ratnieki centīšoties pircējiem ar zemeņu našķi sarūpēt 1. aprīļa pārsteigumu.
Aicinājumu atrod Anglijā
Pirms desmit gadiem abi Salaspils ūdensapgādes uzņēmuma “Valgums” labi ieredzētie un cienījamie darbinieki secināja – sapni par savu māju un mauriņu ar Latvijā maksātajām algām īstenot neizdosies. Anglijas dienvidos, Čederā, netālu no Bristoles, atrasts darbs pie šīs valsts mērogiem maza siltumnīcu zemeņu audzētāja, kas ar lauksaimniecību nodarbojas jau piektajā paaudzē. Viņa saimniecība gada laikā vāc divas ražas pa 110 tonnām zemeņu.
“Mums uzreiz iepatikās gan vide, gan arī saimniecība. Sapratām – gribam audzēt zemenes. Es saimniekiem nevarēju paskaidrot, ka strādāju viņiem tā, kā es strādātu sev,” tā Gita. Sešos gados apgūti zemeņu audzēšanas “knifi”, iegūta tik augsta reputācija, ka Anglijas saimnieki piedāvājuši atbalstu mājokļa pirkšanā. Kad redzējuši – pierunāt latviešus uz palikšanu neizdosies, mēģinājuši no citas puses – aicināja kļūt par zemeņu stādu izplatītājiem Latvijā. “Negribam būt kalpi savā zemē,” Ratnieku izvēli pašiem sākt nodarboties ar augļu un dārzeņu biznesu Latvijā pamato Gita. Lai gan neviens no Ratniekiem nav ieguvis lauksaimnieka izglītību, “Vībotnēs” pirms trīs gadiem sākuši ar 0,3 ha platības uzaršanu un nelielas siltumnīcas būvniecību.
Patlaban saimniecībā 3,5 ha platībā audzē zemenes, tostarp siltumnīcā un uz lauka, tomātus, kartupeļus (pirmie jau nobaudīti, tie ir no Skotijas, pēc novārīšanas iegūst lillā krāsu), pupiņas, gurķus, bietes, tostarp sarkanās un dzeltenās, burkānus – agros un lillā krāsā, zirņus, cūku pupas, sīpolus un ķiplokus. Vēl stādīs arī rāceņus, kāļus, bet siltumnīcā pēc zemeņu novākšanas – melones un arbūzus. Saimnieki atzīst – par zemenēm viņi zinot visvairāk, tāpēc šo biznesa virzienu iecerēts attīstīt vispamatīgāk.
Visus “knifus” neatklāj
“Temperatūra siltumnīcā nedrīkst būt zemāka un augstāka par noteiktu skaitli. Ja svārstību robežu pārsniedz, tad zemeņoga sāk gulēt, tā veidojas neglīta,” stāsta Agnis. Temperatūras svārstību intervālu viņš neatklāj. “Vībotņu” siltumnīcā redzam, ka plauktos cilvēka krūšu augstumā izvietotajās putuplasta kastēs ogas nav jāmeklē lapās, tās pašas sniedzas plūkšanai. Zemenes šeit iestādītas 1. martā un nākamajās vairāk nekā 50 dienās tām gandrīz ik brīdi klāt bija kāds no saimniekiem. Arī ogu lasīšanā, tāpat kā citos saimniecības darbos, darbojas vien Gita un Agnis. “Mēs spiežam uz kvalitāti un tiešo kontaktu ar pircēju. Viņam jāsaņem vislabākās ogas, tomēr, ja pārdošanā izmantošu starpnieku, tad nezinu par glabāšanas apstākļiem un kvalitāti garantēt nevaru. Cietīšu zaudējumus, tomēr sliktas kvalitātes ogas nepārdošu, vārīšu ievārījumu,” savus darbošanās principus formulē “Vībotņu” saimniece.
Saviem spēkiem un no pašu mežā cirstajiem un lobītajiem kokiem būvētajās divās siltumnīcās aug 3000 ‘Sonātes’ un ‘Rumbas’ zemeņu stādu. Tie pirkti no Jura Švarca SIA “Malnalkšņi ET”, kas stādus ved no Nīderlandes. Zemenēm vajadzīga arī rūpīga vēdināšana un gaisma. Ogu, ko Gita dēvē par princesēm, audzēšanā neizmanto ķīmiskos līdzekļus – tas iespējams, pateicoties sadarbībai ar SIA “Bioefekts”, kas ražo dabiskās baktērijas, kas pasargā augu no slimošanas.
Agnis no metāllūžņu vākšanas punktos iegūtajām caurulēm izveidojis apkures sistēmu, šajā gadā pirmo reizi darbojas arī zemeņu pilienveida laistīšanas sistēma.
Darbošanās principi
“Mēs cenšamies saimniekot ar prātu. Baidāmies no aizdevumiem, tāpēc neīstenojam nevienu Eiropas projektu. Pa metāllūžņu punktiem ir vāktas arī arkla, vagotāja un citu agregātu detaļas. Meklējam, kur lētāk. Nākamajā gadā ceram uzbūvēt zemenēm tuneli. Ideju ir daudz,” tā Agnis.
Gita papildina – pēc naudas tērēšanas 1923. gadā būvētās mājas un 6,5 ha zemes pirkumam viņi ieradušies savā īpašumā bez aizdevumiem un ar 500 eiro. Ļoti palīdzējuši un aizvien palīdz kaimiņi, tostarp lielražotājs “Fito Agro”, kas pirmajā gadā uzaris lauku.
“Vībotnes” izmanto vien kūtsmēslus un “Bioefekta” baktērijas, lai gan nav bioloģiski sertificētā saimniecība. Šā gada pavasaris bijis pirmais, kad Ratnieki no draugiem pavasarī nav aizņēmušies naudu zemeņu stādu pirkumam un pavasara darbiem. “Pērn savelkot galus kopā, secinājām, ka saimniecība darbojas ar nelielu, tomēr peļņu. Vislielākais prieks ir par pircēja smaidu, par skaisto un garšīgo ogu, kas rosina pārvarēt grūtības un darboties tālāk, ” tā G. Ratniece.
“Vībotņu” zemenes Rīgā var nopirkt vien Kalnciema ielas tirdziņā, tās pēc pasūtījuma piegādā arī iestādēm un uzņēmumiem. Pirmie daži desmiti kilogramu ogu aprīlī maksāja 25 eiro. Dārgi? “Mēs dažkārt arī darbojamies 24 stundas diennaktī. Salīdzināsim mūsu veikumu, piemēram, ar ēdiena porciju restorānā, viskija pudeli vai no Ķīnas atvestu velosipēdu, kam tirgotājs uzliek 1000% lielu uzcenojumu. Tas šķiet normāli. Ja zemnieks savai izaugsmei vēlas vairāk pelnīt, tad sāk darboties stereotips par viņu. Mums pašiem vajadzētu sevi vairāk novērtēt un saprast, ka varam,” uzskata Gita. Viņa piebilst – it kā dārgās zemenes pērk gan pensionāri, gan arī miljonāri. Savukārt Agnis teic, ka grūtāk ir pārdot zemenes par desmit, nevis par 25 eiro. Saimnieki gribētu, lai šajā sezonā zemeņu cena nekristu zem trīs eiro par kilogramu.
Saimnieki uzsver – viņi var veiksmīgi darboties vien tad, ja piedāvās tirgum ko īpašu – agrās zemenes, agros kartupeļus un retu šķirņu dārzeņus. Ratnieki teic, ka daudzi viņu draugi interesējas par gaitām Latvijā un vēlas no Anglijas atgriezties dzimtenē. “Vajadzētu izveidot īpašu portālu, kur aizbraucēji klāstītu iemeslus, kas viņiem liedz to darīt. Būtu vajadzīgs vien neliels atbalsts, iespējams, jāizveido programma, kas rosinātu cilvēku atgriešanos dzimtenē,” tā Gita.
Ratnieki no pilsētniekiem ir kļuvuši par pārliecinātiem lauku cilvēkiem. “Vībotņu” saimniece uzsver: “Viss šajā dzīvē ir mainīgs, vērtība mainīga visam, izņemot zemei. Ja nu gadījumā kas, es ar savu kartupeli izdzīvošu. Volstrītas brokeris vai menedžeris – nezinu. Zeme ir laime un pasaulē vislielākā vērtība.”
Starts
2009. gadā par sešos gados Anglijā nopelnīto naudu nopērk māju un 6,5 ha zemi Staļģenes pagastā,
pirmajā gadā iestāda dārzeņus 0,3 ha platībā un siltumnīcā 500 zemeņu stādus.
Izaugsme
Nākamajos gados izveido divas siltumnīcas, palielina zemeņu stādu daudzumu siltumnīcā līdz 3000, bet uz lauka – līdz 7000 stādiem, sāk audzēt dārzeņus 3,5 ha platībā, veido augļu dārzu,
ražu pārdod Kalnciema ielas tirgū un iestādēm, ražas pārpalikumu Nakts tirgū Rīgā.
Nākotne
Aprobēs jaunas zemeņu un dārzeņu šķirnes Latvijas apstākļiem,
veidos tuneļveida siltumnīcu un ābeļdārzu ar retām šķirnēm,
saimniecībā vairāk mehanizēs ražošanas procesus.
