Foto no grazia.fr
Nepiedosim varoņiem viņu vājības 0
Cilvēks, kurš pacēlies tādā augstumā, dzīvo pastāvīgā stresā, viņš, gribot negribot, spiests spēlēt lomu. Viņš ir zvaigzne, publiska persona – neatkarīgi no tā, vai piedalās Paraolimpiskās spēlēs, uzstājas publiski, vai vienkārši raksta populāru blogu ar stāstu par cīņu ar slimību. Mēs jūtam līdzi, ak jā, mēs pat ziedosim naudu ārstēšanai. Bet kādā brīdī mēs nepiedosim viņam vājumu. Dzelzs sieviete, kas visus aplipināja ar dzīvesprieku, tika atlaista no darba un pēkšņi salūza – ei, kāpēc tā, kāpēc izgāji no lomas?
Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Un tas vēl nav viss. Jebkura šova intrigai ir jāattīstās un, iespējams, zemapziņā mēs ko tādu gaidām ar interesi. Auditorija noslauka asaras un gaida turpinājumu.
Kāda meitene slēdza savu blogu pēc tam, kad tam tika pievērta pārāk liela uzmanība. Viņa bija pilnībā paralizēta pēc mugurkaula lūzuma, kustīgs palicis tikai viens pirkstiņš, ar kuru viņa rakstīja blogu. Blogs bija veidots jau senāk, tajā bija arī pēdas no dzīves pirms avārijas – mūzika, ceļojumi, mīlestība, festivāli… Un tālāk viņa tāpat godīgi aprakstīja savu dzīvi un sajūtas. “Man ir slikti”, — viņa rakstīja. Sīki aprakstīja pilnībā paralizēta cilvēka ķermeniskās sajūtas, aicināja lasītājus to iztēloties pašiem. Reizēm rakstīja briesmīgas lietas, piemēram, ka nedomājot piekristu apmainīties ar kādu vietām, kaut vai tas būtu bērns vai kaķēns. Atzinās, ka viņai metas nelabi no paraolimpiešu tēmas. Publika, kuras kādā brīdī saradās ļoti daudz, sāka mētāties ar popkornu – sak, kāpēc esi tik ļauna, kādas tev tiesības… Un vispār – kāpēc par spīti visam neturpini vingrināties, kāpēc nerādi mums vēl vienu laimīgu stāstu, lai mēs varam iedvesmoties, kāpēc necīnies, tikai baksti klaviatūru ar vienu pirkstu, turklāt vēl lamājies. Un tad viņa vienkārši slēdza blogu. Negribēja nevienu ne apbēdināt, ne iedvesmot.
