Uzņēmums Alūksnē ražo materiālu, kas kļūst arvien populārāks 8
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Alūksnes novada uzņēmums “Cewood” demonstrē, kā domāt ilgtermiņā, vienlaikus pamanoties risināt arī paša atkritumu un vides problēmas.
“Cewood” ir Baltijā vienīgais fibrolīta plākšņu ražotājs. Fibrolīts ir materiāls, kas kļūst arvien populārāks. To veido no garām plānām, speciāli ēvelētām koksnes skaidām, tās sajaucot ar portlandcementu. Rezultātā tiek veidotas plāksnes, kurām ir teicamas skaņu slāpējošās īpašības (tādas izmanto pat skaņu ierakstu studijās un šautuvēs), labas siltumizolācijas īpašības, materiāls ir izturīgs pret mitrumu, viegli montējams, dabisks, grūti degošs, pateicoties cementa klātbūtnei, tiek likvidēti daudzi kokmateriāliem raksturīgie trūkumi – tas nav pakļauts trupei, tajā nevar dzīvot dažādi kukaiņi – īsi sakot, ir objektīvs pamats tam, ka tas kļūst arvien populārāks.
Meklē zinātnieku palīdzību
Taču stāsts nav par pašu fibrolītu, bet gan ražošanas procesā radītajiem slīpēšanas putekļiem un materiālu atgriezumiem. Pagaidām tos uzņēmums ved uz atkritumu poligonu, taču, saprotot laikmeta tendences, sācis domāt, vai šos atkritumus nevar izmantot kaut kā racionālāk. Ir arī otrs iemesls šādai domāšanai – uzņēmums būvē otru rūpnīcu, kurai jābūt pabeigtai 2024. gadā. Pēc tās uzbūvēšanas ražošanas jaudas trīskāršosies, bet ar putekļu un atkritumu apjomu notiks tas pats.
Ko darītu caurmēra uzņēmums, apzinoties šo perspektīvu? Meklētu veidu, kā pēc iespējas lētāk tikt vaļā no atkritumiem. Ko dara “Cewood”? Meklē zinātnieku, lai izdomātu, ko varētu saražot no atkritumiem. “Domājot, kā ražošanu padarīt ilgtspējīgāku, meklējām iespējas gan savu ražošanas atkritumu, gan arī otršķirīgu vai no dažādiem objektiem demontētu fibrolīta plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,” stāsta SIA “Cewood” valdes loceklis Ingars Ūdris.
“Mēs varētu jau netālā nākotnē pārdot fibrolīta plāksnes ar garantiju, ka pēc to lietošanas beigām uzņēmums pieņems tās atpakaļ, un pat piedāvāt maisus, kuros nolietotās plāksnes iepakot. Lai pārvērstu šo ideju praktiskā rezultātā, vērsāmies pie Rīgas Tehniskās universitātes, ar kuru esam veiksmīgi sadarbojušies arī agrāk. Mūsu mērķis ir panākt ekonomiski izdevīgu risinājumu un radīt jaunu produktu, kuru varētu pārdot, vienlaikus iekļaujoties arī pasaulē vadošajās ilgtspējas tendencēs par materiālu pārstrādi un to dzīves cikla pagarināšanu.
Šobrīd mērķis ir pierādīt, ka tas ir ekonomiski dzīvotspējīgs projekts, kas būs savietojams ar mūsu radītajiem materiāliem un atkritumiem. Projekta dzīvotspēju noteiks tas, vai izdosies radīt materiālu, kura tehniskie parametri atbilst mūsu uzstādījumiem un kura ražošanas izmaksas un attiecīgi arī cena ir konkurētspējīgi.”
Lietderīgais no atkritumiem
Te mūsu stāstā parādās jauna persona – Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis. Industriālais doktorants – tas ir tāds, kas savu doktora disertāciju veido, risinot konkrēta uzņēmuma konkrētu problēmu. RTU tādi bijuši jau vairāki, P. Ārgalis ir ceturtais. Viņš no jau minētajiem putekļiem un atgriezumiem attīsta inovatīvu būvmateriālu, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.
“Atkritumiem, kas rodas fibrolīta plākšņu ražošanā, ir pievienotā vērtība, jo to sastāvā ir koksnes gabaliņi un cements. Tos pārstrādājot, mēs izgatavojam inovatīvu saistvielu. Sajaucot saistvielu ar koksnes ēveļskaidām, mēs iegūstam materiālu ar siltumizolācijas īpašībām starpsienu pildīšanai,” skaidro P. Ārgalis. Viņš norāda, ka materiālam ir laba siltumvadītspēja, turklāt tas ir videi daudz draudzīgāks par ēku siltināšanā aktīvi izmantoto putu polistirolu. Savukārt cementa otrreizēja izmantošana samazina būvniecības atkritumu daudzumu un nozares negatīvo ietekmi uz vidi.
Lai pārbaudītu šo tehnoloģiju un jauno materiālu reālos apstākļos, šovasar uzbūvēta un siltināta dārza mājiņa. Tā aprīkota ar sensoriem, kas mēra temperatūru, relatīvo mitrumu un siltuma plūsmu. Dati ļaus pētniekiem reāllaikā sekot līdzi materiāla īpašībām un uzvedībai, ja nepieciešams, koriģējot tā sastāvu vai iestrādes metodi. Tā kā šoziem mājiņa tiks apkurināta, tad dati pavasarī rādīs, ko izdevies sasniegt, bet kas vēl labojams. “Sākotnējie dati liecina, ka mājiņā ir konstanta temperatūra, kas ir laba pazīme. Tomēr uz galīgajiem secinājumiem jāgaida līdz pavasarim,” saka Ārgalis. Pētnieks atzīst, ka ar dabiskajiem materiāliem būs grūti sasniegt tik zemu siltumvadītspējas koeficientu, kā tas iespējams ar šobrīd populārāko siltumizolācijas materiālu – putu polistirolu. No praktiskā viedokļa tas nozīmē, ka jaunradītais materiāls būtu jālieto divreiz biezākā slānī, lai sasniegtu to pašu siltumizolācijas pakāpi kā ar putu polistirolu. Taču pasaulē iezīmējusies tendence uz plastmasas izmantošanas samazināšanu, tādēļ jaunradītajam materiālam ir labas perspektīvas – tas ir dabisks, labi elpo, proti, laiž cauri ūdens tvaikus, tādēļ telpās neveidojas mitrums un potenciāli arī pelējums, tas atšķirībā no putu polistirola slikti deg. Turklāt – tā kā tas tiek veidots no putekļiem un atkritumiem, tad tam ir arī zemas ražošanas izmaksas. Proti, potenciāli jaunradītais materiāls ir ļoti konkurētspējīgs.
Paralēli iecerētajiem pētījumiem eksperimentālajā dārza mājiņā P. Ārgalis laboratorijas apstākļos turpina jaunradītā materiāla pētīšanu un attīstīšanu, analizējot tā siltuma plūsmu, siltumvadības koeficientu, blīvumu, spiedes un arī lieces stiprību. Šie rādītāji ir būtiski, lai nākotnē pamatotu materiāla lietošanu celtniecības industrijā. Projekta rezultāti gaidāmi 2023. gadā, tad arī varēs spriest par jaunveidotā siltumizolācijas materiāla tālākajām ražošanas un izmantošanas perspektīvām.
PĀRKĀPUMA BŪTĪBA
Sēkla
Uzņēmums “Cewood” 2021. gadā nolemj trīskāršot ražošanas jaudas un saprot, ka saskarsies ar pietiekami nozīmīgu radīto putekļu un atkritumu problēmu. Vienlaikus pasaulē arvien aktuālāka kļūst būvgružu otrreizējās pārstrādes problēma – pilnīgi reāla kļūst perspektīva, ka celtniecības materiālu ražotājiem pēc dažiem gadiem būs jāspēj pieņemt, pārstrādāt un vēlreiz lietderīgi izmantot pašu radītos materiālus.
Dīgsts
Šīs problēmas risināšanai “Cewood” atrod RTU industriālo doktorantu Paulu Ārgali, kurš ķeras pie problēmas risināšanas. Rezultātā no putekļiem un atkritumiem top jauns dabisks ēku siltināšanas materiāls.
Augļi
Uzbūvēta eksperimentālā dārza mājiņa, kurā ievietoti dažādi sensori. Šoziem mājiņa piedzīvos savu pirmo “apkures sezonu”, kas ļaus praksē izmērīt radītā materiāla siltumizolācijas efektivitāti un citas īpašības. Paralēli notiek pētījumi par jaunradītā materiāla mehāniskajām un siltumvadītspējas īpašībām. Pētījumu rezultāts gaidāms 2023. gadā.
VĒRTĒJUMS: Darbs ar perspektīvu
Ingars Ūdris, SIA “Cewood” valdes loceklis: “Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Ražošanas un iekārtu tīrīšanas procesā rodas putekļi un atkritumi. Lai gan mēs šos materiālus maksimāli cenšamies integrēt atpakaļ materiālos, tomēr ar visiem tas nav iespējams. Tādēļ sākām meklēt, kāds varētu būt pozitīvais pielietojums šiem atkritumiem, vienlaikus arī pagarinot to dzīves ciklu. Nav tā, ka mums šī materiāla ir kaudzēm, bet pēc dažiem gadiem ražošanas jaudas tiks trīskāršotas un būs jārēķinās ar nozīmīgāku apjomu – tādēļ sākam domāt par to jau šodien. Taču vislielāko perspektīvu saskatu dažādos objektos jau izmantoto fibrolīta plākšņu, kas kļuvušas nevajadzīgas remontdarbu vai uzlabojumu dēļ, pārstrādes iespēju radīšanā – šādu plākšņu ar laiku kļūs arvien vairāk. Tā kā būvgružu otrreizējā pārstrāde kļūst par arvien aktuālāku problēmu pasaulē, tad paredzu, ka Paula Ārgaļa darba rezultātam ir nozīmīga perspektīva.”
