Kāda ir jūsu motivācija piedalīties biznesa ideju konkursā “Radām novadam”? 0
Jaunradītu biznesa ideju konkurss “Radām novadam” šobrīd ir pusceļā – pagājis gads, kopš tika dots starts studentu komandu sadarbībai ar Latvijas novadiem, taču tikpat ilgs laika posms jauniešiem palicis, lai realizētu savas idejas un mērķus. Gan idejas autors, gan komandu pārstāvji norāda uz novadu nozīmīgumu Latvijas attīstībā.
Andris Čeksters, konkursa idejas autors: “Radīt šo konkursu mani pamudināja neizmantotais potenciāls, kas gan atrodams jauniešos, gan slēpjas Latvijas novados. Otrkārt, gribējās izveidot kaut ko tādu, kur tiktu izceltas tādas īpašības kā atbildīgums, grūtību pārvarēšana un spēja sasniegt rezultātus. Ja visi brauc tikai prom no novadiem, viss lēnām iznīkst, zūd pamats, tad, protams, arī Latviju nekas labs nesagaida. Attīstot novadus, mēs kā nācija iegūstam noteiktas priekšrocības uz pasaules fona. No vienas puses, ir prieks par komandām, kas aktīvi darbojas, apgūst jaunas lietas un riskē, lai kaut ko radītu. No otras puses, žēl, ka ir maz jauniešu, kuri redz tālāk par šodienu. Šobrīd ir smagi jāstrādā un jādomā tālāk, kā attīstīt konkursu, palīdzēt komandām, lai viss izdotos, kā cerēts.”
Maija Rukmane, konkursa dalībniece, darbojas Alūksnes novadā: “Lai gan esmu rīdziniece, saprotu, ka Latvija nebeidzas tikai ar Rīgu. Konkrēti Alūksne ir nesens atklājums man – skaista vieta ar daudzām iespējām, kas, manuprāt, ir neizmantotas. Man tur ļoti patīk, cilvēki ir pretimnākoši un sirsnīgi, ko sapratu pirmajā viesošanās reizē, tāpēc gribu dot savu ieguldījumu labklājības veicināšanā. Domāju, ka cilvēkiem būtu jāuzdrīkstas vairāk riskēt. Reizēm neesmu droša, vai idejas īstenosies, bet zinu, ka būsim centušās, cik vien varējām. Stāstām cilvēkiem par Alūksni, lai brauc to apskatīt.”
Ervīns Gorelovs, konkursa dalībnieks no Ludzas novada: “Motivācija piedalīties konkursā ir gaužām banāla – atbildības izjūta. Šodien ir dīvaini vērot, kā arvien vairāk darbspējas vecuma cilvēku sirgst ar dabisku, visbiežāk bērniem konstatējamu kaiti – slinkumu. Es tā vairs neprotu, tāpēc, kā vien spēju, kā vien mani laika un enerģijas resursi to ļauj, cenšos pateikties tiem cilvēkiem un videi, kas mani radīja, audzināja un padarīja labāku. Joprojām pilnveidojos, taču tas neliedz sadarboties un rīkoties. Tā kā es arī ticu, ka neesmu vienīgais ludzānietis, kurš izjūt piederību un pateicību savām saknēm, tad ķēros pie biznesa, kas aktivizē cilvēkus, kā vietējos, tā ciemiņus, un arī motivē jauniešus no jauna atklāt rotaļīgo mazpilsētas šarmu – konkrētāk, kādreiz tik iemīļotās Zilo ezeru zemes ūdens aktivitātes – un atgriezties mājās. Esmu dibinājis uzņēmumu, šogad plānoju izveidot laivu nomu un sadarbībā ar Tūrisma informācijas centru izstrādāt ūdens ceļu karti. Bet nākamgad pilsētas pludmalē tiek plānots atklāt veikparku, kam šobrīd jau top tehniskais projekts.”
Jānis Akmentiņš, konkursa dalībnieks no Mazsalacas novada: “Manuprāt, mēs jau esam paveikuši gana daudz. Divi darbības pamatvirzieni ir velosipēdu ražošana un tūrisma attīstība Mazsalacā. Tūrismā sākam pamazām ar nelieliem projektiem. Otrs virziens – velosipēdu ražošana, šopavasar sāksim palielināmo bērnu velosipēdu ražošanu, kas izceļas ar īpašo velosipēda uzbūvi, tas ir jauninājums velosipēdu nozarē. Velosipēds būs piemērots no četru līdz deviņu gadu vecumam, aizstājot divus vai trīs velosipēdus, saudzējot ne tikai vecāku maciņus, bet arī bērnu veselību un vairojot veloprieku. Lielākā pievienotā vērtība radīta tieši Latvijā, jo rāmis, stūre, sēdekļa daļa un ķēde – viss ražots Latvijā. Pārējās detaļas tiek importētas. Nākotnē es sagaidu, ka būsim izveidojuši vienu no Latvijas izdomas bagātākajiem uzņēmumiem, kā arī būtiski palielinājuši tūristu skaitu Mazsalacā. Pamatā mūs motivē divas lietas – iemācīties un praktizēties savā jomā un īstenot savus sapņus un mērķus.”
