Āboltiņas melnajā sarakstā 19
Ja Kučinska kabinets tiks apstiprināts, Rasnačam ir ļoti labas izredzes saglabāt savu amatu, taču katram viņa solim ļoti uzmanīgi sekos ne tikai opozicionāri. Visticamāk, arī koalīcijas partneri no “Vienotības” turpinās riņķot ap TM kā izsalkušas haizivis ap grimstošu zvejnieku laiviņu. Šāda situācija izveidojusies ne tikai tādēļ, ka “Vienotībā” ir pilns ar ambicioziem juristiem, kas labprāt sevi izmēģinātu tieslietu ministra amata, bet arī tādēļ, ka starp Rasnaču un “Vienotības” līderi Solvitu Āboltiņu jau gadiem ilgi valda ledaina personiska nepatika. Antipātijas ir tik milzīgas, ka abi politiķi nespēj atrasties vienā telpā, kur nu vēl normāli sarunāties. Ja kādreiz darba pienākumi spiež viņus nonākt kontaktā, tad konflikts ir neizbēgams. Āboltiņa to arī nenoliedz, un tieši šī emocionālā fona dēļ viņa atteica manam lūgumam novērtēt tieslietu ministra darbu: “Visiem jau tāpat zināms, kādas mums attiecības un ko viens par otru domājam. Pat tad, ja gluži aukstasinīgi no profesionālā viedokļa norādīšu uz viņa kļūdām, to norakstīs uz personiskām antipātijām.”
Bez mirdzuma acīs
Nopietnākai sarunai par Rasnača darbību “Vienotībā” gatavs deputāts un krimināltiesību eksperts Andrejs Judins. “Ministrijas darbu paveic ierēdņi. Ministra pamatfunkcija ir netraucēt ierēdņiem strādāt, iedvesmot viņus, kā arī palīdzēt un skaidrot sabiedrībai ministrijas darbu. Ideālā gadījumā vēl pašam nākt ar labām iniciatīvām. Diemžēl Rasnača kungs pārāk bieži domā par to, vai konkrētais risinājums būs populārs sabiedrībā. Ja tiešām sakrita, ka ministrijas risinājums ir labs un tautai patīk, tad lietas virzījās uz priekšu gludi. Taču, redzot, kad kāds vajadzīgs risinājums sabiedrībā nebūs populārs, kustība nekāda nebija,” strādājot Saeimas Juridiskajā komisijā, novērojis A. Judins. Viņaprāt, ministram jābūt tādam, kurš pats no sirds tic tam, ko darba, pats sastāda savu darbakārtību un mirdzošām acīm iedvesmo un pārliecina citus, ka tas ir jādara. “Šajā ziņā labs piemērs ir veselības ministrs Guntis Belēvičs. Jā, viņam gadās kļūdas un pilnīgi trakas idejas, bet neviens nevar apšaubīt, ka viņš no visas sirds cīnās par jautājumiem, kas viņam šķiet svarīgi, un ar šo aizrautību pārliecina arī citus, ka tas tiešām ir svarīgi,” sprieda Judins.
Vienlaikus deputāts nepiekrīt Rasnača kritiķiem, ka nekas nav darīts un visi paveiktie darbi bijuši nepilnīgi. “Rasnača laikā būtiski virzījās uz priekšu probācijas jautājums, arī dažādas ar notāriem saistītas problēmas tika risinātas,” atzina A. Judins. Gan Judins, gan citi Rasnača pazinēji uzsvēra, ka pašreizējais tieslietu ministrs noteikti nav tas cilvēks, kurš kā marionete rīkosies kāda ekonomiska vai politiska grupējuma interesēs. Kaut vai tikai tādēļ, ka nevēlēsies šādi graut savu tēlu.
