“LA” vērtē ministrus: Rasnačs norobežojas no nepatīkamām lietām 19
Šķiet, no visiem aizejošās valdības locekļiem lielāko kritikas devu dabūjis tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA). Pagājušā gada septembrī pēc “Saskaņas” pieprasījuma Saeimā pat tika skatīts lēmums par viņa demisijas pieprasīšanu. Tas gan tika noraidīts, bet Rasnačs izpelnījās Straujumas valdības “ķēdes vājākā posma” slavu. Bet vai pamatoti?
Drīz pēc premjeres Laimdotas Straujumas paziņojuma par atkāpšanos tieslietu ministrs izplatīja savu atskaiti par paveikto ministrēšanas laikā. Tur Rasnačs lepojās ar risinājumu piespiedu nomas attiecībām, par paveikto pretkorupcijas jomā, ar uzturlīdzekļu sistēmas uzlabošanu, datu aizsardzības pārskatīšanu, kriminālsodu politikas pārskatīšanu, tiesu sistēmas un maksātnespējas procesa reformām, kā arī daudziem citiem sasniegumiem. “Nosūtot šo pārskatu valsts augstākajām amatpersonām, es vēlos iedibināt jaunu tradīciju Latvijas politikā,” decembrī skaidroja Rasnačs. Drīzāk gan tieslietu ministra mērķis bija preventīvi aizsargāties no kritiķiem, kas viņa darbībai sekoja īpaši modri. Pagaidām aizsardzība darbojas, jo “Vienotība” valdības maiņas procesā bija iecerējusi pārņemt TM kontroli, bet no šā plāna gariem zobiem atteicās, kad Ministru prezidenta amata kandidāts Māris Kučinskis skaidri paziņoja, ka Rasnača darbu tieslietu nozarē vērtē kā ļoti labu.
Tiesību jaunrades eksperts
Pazinēji un pat kritiķi Rasnaču raksturo kā ļoti centīgu un pedantisku cilvēku. Un šīs īpašības viņam ne reizi vien palīdzējušas politiķa karjerā. Oponenti ik pa laikam atgādina arī neglaimojošu faktu no Rasnača biogrāfijas – atmodas pirmsākumos pirms kļūšanas par Tautas frontes aktīvistu viņš iestājies kompartijā un astoņus mēnešus sabijis tās biedra statusā. Iespējams, tieši tādēļ pēc neatkarības atgūšanas viņa sākotnējie mēģinājumi no “Tēvzemei un Brīvībai” saraksta iekļūt 5. un 6. Saeimā bija neveiksmīgi. Taču Rasnačs aktīvi strādāja tēvzemiešu frakcijā, kā arī palīdzēja gatavot priekšvēlēšanu kampaņas. Šī uzcītība vainagojās panākumiem, kad 1995. gada decembrī partija viņu izvirzīja tieslietu ministra amatam Andra Šķēles valdībā. Pieredzējušie juristi sākotnēji vīpsnāja par 32 gadus veco politiķi, kurš jurista izglītību bija ieguvis tikai pirms dažiem gadiem LU Juridiskās fakultātes vakara nodaļā, bet nekad nebija strādājis par advokātu, prokuroru vai tiesnesi. “Patiesībā tas nav nekāds mīnuss. Arī tiesību jaunrade ir būtiska jurisprudences nozare, un Rasnačs likumdošanas tehniku pārzina tā, ka citi tur pat nestāv blakus,” uzskata Latvijas Juristu biedrības vadītājs Aivars Borovkovs. Pēc četriem gadiem ministra amatā Rasnača politiskā karjera turpinājusies, strādājot visos Saeimas sasaukumos kopš 7. Saeimas, līdz 2014. gada nogalē viņš kļuva par tieslietu ministru Straujumas valdībā.
