Rasnačs prognozē, ka Saeima neratificēs Stambulas konvenciju 5
Lai arī valdība atbalstīja Stambulas konvencijas parakstīšanu, fakts, ka tai pievienos dokumentu, kas skaidro Latvijas pozīciju un atrunā ietekmi uz Satversmi, ir vērtējams kā daļēja uzvara, otrdien pēc valdības sēdes komentēja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA).
Viņa vērtējumā valdības lēmums ir vairāk pozitīvs nekā negatīvs.
“Šis ir optimāls risinājums. Žēl, protams, ka netika ņemta vērā Tieslietu ministrijas nostāja, taču es domāju ka ne šī, ne arī nākamā Saeima konvenciju neratificēs. Jo tā būtībā ar pāris pantiem sagrauj visu to, kas tās vairākumā ir minēts. Un tās vairākumā ir minēts sieviešu un ģimenes locekļu aizsardzība pret vardarbību. Taču atsevišķos punktos ir iekļautas normas, kas vairāk orientētas uz “genderismu” un feminismu,” izteicās ministrs.
Rasnačs uzskata, ka konvencijas parakstīšana nav tas labākais veids kā cīnīties ar vardarbību ģimenē. Pēc viņa teiktā, pētījumi liecina, ka atsevišķās valstīs, kuras ir parakstījušas konvenciju, ir augstāks vardarbības koeficients nekā valstīs, kuras nav parakstījušas konvenciju.
Jautāts par prezidenta Raimonda Vējoņa izteikumiem, Rasnačs norādīja, ka dzīvojam demokrātiskā valstī, kur katram ir tiesības uz viedokli.
“Daļa nevalstisko organizāciju ir par konvencijas parakstīšanu, taču ir arī organizācijas, kas ir pret. Tās arī bija pārstāvētas šodienas valdības sēdē. Es esmu gatavs tikties ar prezidentu un pārrunāt šo jautājumu,” sacīja Rasnačs.
Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija sniedza negatīvu atzinumu un ieteica Latvijas valdībai konvenciju neparakstīt.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien intervijā LNT sacīja, ka Rasnača rīcība saistībā ar Stambulas konvencijas juridisko analīzi nav pieņemama un kaut kādām sekām tam ir jābūt.
“Es uzskatu, ka mums ir jāpievienojas Stambulas konvencijai – tā ir jāparaksta un jāratificē. Tieslietu ministrija [ar savu juridisko atzinumu] ir sapinusies meistarībā. Tas zināmā mērā diskreditē tieslietu sistēmu. Šajā situācijā politika ir iejaukta. Tieslietu ministrijai jāstrādā kā neatkarīgai institūcijai,” teica Vējonis.
TM bija secinājusi, ka Stambulas konvencija ir pirmais starptautiskais līgums, kurā ietverta “gender” definīcija sociālās teorijas izpratnē. “Konvencija uzliek valstīm pienākumu atteikties no diskriminācijas ne tikai uz dzimuma pamata, bet arī uz “gender” jeb dzimtes pamata. Lai šo nediskriminācijas principu ievērotu, Latvijai agri vai vēlu būs nepieciešams sākt interpretēt Satversmes 110.pantu, kā arī CL 35.panta otro daļu “gender” sociālās teorijas gaismā. Tas nozīmē viendzimuma laulību atļaušanu, pat nemainot Satversmes 110.panta 1.teikuma redakciju,” bija teikts ministrijas ziņojumā.
Konvencija uzliek valstīm pienākumu veikt izmaiņas cilvēku domāšanā un attieksmē, secinājusi TM.
Ministru kabinets otrdien atbalstīja Latvijas pievienošanos Stambulas konvencijai ar pievienotu deklarāciju, kurā atrunāts, ka Latvija atbalsta konvenciju tik tālu, kamēr tā nav pretrunā ar Satversmi. Saskaņā ar MK lēmumu, labklājības ministrs Jānis Reirs tiek pilnvarots parakstīt Stambulas konvenciju. Konvencija būs jāratificē Saeimai.
