27
Nepatikšanas no KNAB un Valsts kontroles
Līdz ar to Dz. Rasnačam ir pamats uztraukties tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārbaudi, kuras oficiālu sākšanu biroja priekšnieka atvaļinājuma laikā “LA” apstiprina KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Ilze Jurča.
Vēl pirms pārbaudes sākšanas KNAB jau paziņoja, ka, vērtējot tieslietu ministra rīcību, ministrijas autotransportu izmantojot, lai pārvestu privāto skapi, birojs vēloties norādīt, ka saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu šāda rīcība – pretēji ministra apgalvojumiem, ka viņš tā drīkstējis rīkoties, jo tas bijis “ārkārtas izņēmuma gadījums”, – netiek pieļauta.
Par tādu ierobežojumu pārkāpšanu, kuri noteikti attiecībā uz rīcību ar valsts vai pašvaldības mantu, KNAB valsts amatpersonai saskaņā ar likumu gan var uzlikt tikai samērā nelielu 70 – 350 eiro naudas sodu (un teorētiski arī atņemt tiesības ieņemt valsts amatpersonas amatu, kas faktiski nekad netiek praktizēts).
Taču vismaz teorētiski, kā izriet no KNAB skaidrojuma, ne tikai ministrijas mikroautobusa šoferim Ervīnam Kuncim, kuram Dz. Rasnačs pēc skapja pārvešanas saskaņā ar paša publiski sniegto skaidrojumu esot iedevis 20 eiro “degvielai”, bet arī pašam ministram varētu nākties rēķināties arī ar kriminālprocesu par rīcību, par ko paredzēta atbildība Krimināllikuma 326. pantā “Prettiesiska labumu pieprasīšana un pieņemšana” un “Prettiesiska labumu došana”.
Saskaņā ar šo pantu “par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu piedāvāšanu vai nodošanu personiski vai ar starpnieku valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekam, kurš nav valsts amatpersona, vai valsts institūcijas pilnvarotai tādai pašai personai, lai tā izdarītu kādu nelikumīgu darbību labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai vai jebkurai citai personai, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu”.
Savukārt pašai Tieslietu ministrijai, kuras autotransporta ceļazīmes par neatbilstošām pastāvošajiem normatīvajiem aktiem atzinis Valsts ieņēmumu dienests, līdzšinējās dienesta auto brīvās izmantošanas beigas sola Valsts kontrole. “Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, finanšu revīzijas par Tieslietu ministrijas 2016. gada pārskatu pārbaužu apjomā pievērsīsim pastiprinātu uzmanību ministrijas darījumiem ar tās rīcībā esošo autotransportu,” šāda ir Valsts kontroles oficiālā reakcija saistībā ar ziņām par tieslietu ministra “līgavaiņa skapja” pārvadāšanu uz nodokļu maksātāju rēķina.
