Rasmusens: “Steadfast Jazz” nav atbildes reakcija uz Krievijas mācībām “Zapad” 1
Patlaban Baltijas valstīs un Polijā notiekošās NATO mācības “Steadfast Jazz 2013” nav reakcija uz nesen notikušajām Baltkrievijas un Krievijas militārajām mācībām “Zapad”, šodien Ādažos žurnālistiem uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
Viņš skaidroja, ka šīs mācības plānotas savlaicīgi un to mērķis ir pārbaudīt reaģēšanas gatavību un attīstību. “Mācības ir signāls, ka esam gatavi aizsargāt savas dalībvalstis,” sacīja Rasmusens.
“Steadfast Jazz 2013” nav signāls nevienai konkrētai valstij, bet gan ir signāls jebkurai valstij, kas varētu apdraudēt NATO dalībvalstis, atzina Rasmusens, uzsverot, ka šīm mācībām nevajadzētu radīt bažas Krievijā.
Arī Baltijas valstu prezidenti Andris Bērziņš, Daļa Grībauskaite un Tomass Hendriks Ilvess uzsvēra, ka šīs mācības ir savlaicīgi plānots pasākums.
Kā sacīja Igaunijas prezidents Ilvess, pat ja tiek raidīts signāls, tas tiek raidīts NATO valstu iedzīvotājiem, ka NATO ir nopietna organizācija. Kā piebilda Ilvess, “Steadfast Jazz 2013” bija plānots iepriekš, kaut arī, protams, šīs mācības var izmantot propagandas mērķiem. “Šīs mācības ir vērstas uz aizsardzību,” teica Ilvess.
Kā sacīja Rasmusens, NATO reaģēšanas spēki ir galvenais avangards, kas spēj savlaicīgi novērst draudus. Viņš norādīja, ka šīs mācības ir saistītas ar kopīgi veidotu nākotni, proti, dažādu valstu bruņotie spēki strādā kopā bez aizķeršanās. Šāda tipa mācības jau vairākas reizes rīkotas agrāk. Šoreiz Baltijas valstis un Polija tās piedāvāja rīkot Baltijas reģionā. Rasmusens arī atgādināja, ka 2015.gadā šādas mācības notiks Eiropas dienvidos – Itālijā, Spānijā un Portugālē. “Mācības var notikt jebkurā dalībvalstī,” piebilda Rasmusens.
Rasmusens atzīmēja, ka NATO reaģēšanas spēki ir galvenais avangards, kas spēj savlaicīgi novērst draudus. Viņš norādīja, ka šīs mācības ir ieguldījums aliansē un ir saistītas ar kopīgi veidotu nākotni, proti, dažādu valstu bruņotie spēki strādā kopā bez aizķeršanās. Šāda veida mācības jau vairākas reizes rīkotas agrāk. Šoreiz Baltijas valstis un Polija tās piedāvāja rīkot Baltijas reģionā.
Preses konferencē NATO ģenerālsekretārs atgādināja par to, ka dalībvalstīm nepieciešams tāds aizsardzības budžets, kas būtu pietiekams, lai NATO uzturētu drošību. Viņš pauda gandarījumu, ka Igaunija aizsardzībai sasniegusi 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī Latvijā un Lietuvā ir pausta apņemšanās tikt līdz 2%.
Divpusēji tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru, Bērziņš pateicies par NATO ģenerālsekretāra personisko atbalstu alianses redzamas klātbūtnes nodrošināšanā reģionā – aizsardzības plānošanā, regulārās militārās mācībās un NATO gaisa patrulēšanas misijā. Valsts prezidents uzsvēris NATO operacionālās plānošanas nozīmīgumu Baltijas reģionā un pateicies par līdz šim paveikto šajā jomā. Politiķis paudis nostāju, ka NATO demonstrētās saistības ir ļoti pozitīvs signāls, kas apliecina organizācijas gatavību iesaistīties šajā reģionā, kā arī norādīja, ka regulāras mācības veicinās stipras alianses attīstību ar nepieciešamo noteiktību nedrošības laikos.
Pārrunājot militāro operāciju Afganistānā, kas noslēgsies 2014.gadā, Valsts prezidents atzīmēja, ka nepieciešams domāt par jauniem veidiem, kā attīstīt sadarbību starp alianses bruņotajiem spēkiem. Bērziņš īpaši izcēlis transatlantiskās saites stiprināšanas nepieciešamību, kā arī sadarbības iespējas ar Somiju un Zviedriju, kas ir Latvijas un NATO tuvākie partneri reģionā un uzticami sabiedrotie Afganistānā.
Tāpat Valsts prezidents informēja NATO ģenerālsekretāru, ka Latvija turpinās tās iesaisti Afganistānā arī pēc 2014.gada, turklāt Latvija ir attīstījusi savu ekspertīzi Centrālāzijā vairāku gadu garumā. Viens no piemēriem ir Latvijas īstenotā NATO kontaktpunkta loma Uzbekistānas un Kazahstānas vēstniecībās. Sarunas laikā Valsts prezidents norādīja, ka Latvija kā NATO un ES dalībvalsts veido ciešāku sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm, kur liela nozīme būs šī gada novembrī notiekošajam Viļņas samitam un 2015.gada Rīgas samitam, kā arī Centrālāzijas valstīm.
Bērziņš pauda uzskatu, ka Ziemeļu apgādes tīklam jākalpo kā vienam no sadarbības mehānismiem, kas Latvijas ostas savieno ar Centrālāziju un Afganistānu, turklāt tam ir iespējas tikt pārveidotam par komerctīklu. Viņš arī atzīmēja Latvijas uzkrāto vērtīgo pieredzi kā Ziemeļu apgādes tīkla sākumpunktam, darbojoties labi funkcionējošā kravu plūsmā uz Afganistānu, izmantojot ostas, dzelzceļu un gaisa satiksmi no Afganistānas.
Pārrunājot nākamā NATO samita dienaskārtību, amatpersonas bija vienisprātis, ka kolektīvā drošība jāsaglabā kā NATO pamatuzdevums, kā arī jāsniedz ieguldījums transatlantiskās saites stiprināšanā. Latvijas puse uzsvēra, ka stingri atbalsta “atvērto durvju politiku”, kas nākotnē sekmētu drošību eiroatlantiskajā reģionā un dotu stimulu nozīmīgu iekšpolitisku reformu veikšanai. Tika atzīmēts, ka katra kandidātvalsts jāvērtē pēc tās sasniegumiem, novērtējot tās valstis, kurās veikts nozīmīgs progress.
Kā ziņots, Rasmusens un Baltijas valstu prezidenti šodien apmeklē NATO un partnervalstu mācības “Steadfast Jazz 2013”, kas līdz 9.novembrim norisināsies Ādažu bāzē.
Mācības, kurās piedalās teju visas NATO dalībvalstis, kā arī partnervalstis – Somija, Zviedrija un Ukraina – norisinās Baltijas valstīs un Polijā. Latvija, kurā atrodas NATO Reaģēšanas spēku vadības štābs, būs galvenā komandvadības mācību norises vieta, savukārt Polijā norisināsies lauka vingrinājums. Ādažu bāzē ieradušies apmēram 400 karavīru no Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā.
Mācību “Steadfast Jazz” mērķis ir apmācīt un pārbaudīt NATO Reaģēšanas spēkus – augstas gatavības un tehnoloģiski attīstītus daudznacionālus spēkus, kurus veido sauszemes, gaisa, jūras un speciālo operāciju spēki. NATO Reaģēšanas spēkiem ir jāspēj reaģēt jebkuru krīžu gadījumos jebkuros apstākļos, tāpēc ir nepieciešams regulāri pārbaudīt to gatavību. Mācībām noslēdzoties, Apvienoto spēku pavēlniecības štābs Brunsumā būs oficiāli sertificēts 2014.gadā vadīt apvienotās NATO operācijas.
Vienlaicīgi ar mācībām “Steadfast Jazz 2013” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā norisinās arī uzņemošās valsts atbalsta mācības “Baltic Host 2013”. Tās ir štāba mācības, kuru mērķis ir pilnveidot Baltijas valstu aizsardzības nozares un civilo institūciju sadarbību, uzņemot sabiedroto spēkus. Kopš 2009.gada mācības norisinās katru gadu, un pēc rotācijas principa tās vada kāda no Baltijas valstīm. Šogad mācību vadošā valsts ir Latvija.
Abu mācību norisē no Latvijas ir iesaistīti ap 500 dalībnieku. Komandvadības mācībās piedalīsies vairāk nekā 140 Latvijas bruņoto spēku karavīri, kā arī Aizsardzības ministrijas un civilo institūciju pārstāvji, savukārt 33 Nacionālo bruņoto spēku Izlūkošanas rotas karavīri piedalīsies mācību lauka vingrinājumā Polijā, Dravsko Pomorskie mācību poligonā. Ap 300 karavīru būs iesaistīti ar mācību uzņemšanu Latvijā saistīto jautājumu risināšanā. Kopumā mācībās piedalās ap 6000 dalībnieku no 20 valstīm.
Mācību scenārijs paredz, ka NATO dalībvalstij – Igaunijai – radies apdraudējums no valsts ziemeļrietumos, tāpēc tiek aktivizēti NATO Reaģēšanas spēki. Mācībās attiecīgi tiek pārbaudīts lēmumu pieņemšanas process, ņemta vērā starptautiskā vide un politiskie procesi, lai veiktu pasākumus, ko paredz NATO līguma piektais paragrāfs. Šis paragrāfs nosaka, ka uzbrukums vienai Ziemeļatlantijas alianses valstij ir uzbrukums visām NATO valstīm, žurnālistiem pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube.
Militāro mācību “Steadfast Jazz 2013” laikā Baltijas valstīs strauji pieaudzis kiberuzbrukumu mēģinājumu skaits. Aizsardzības ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka pret Latviju un pārējām Baltijas valstīm ticis vērsts kiberuzbrukums, kura laikā vizuāli tiek izmainīts mājaslapu izskats.
