Foto – AFP/LETA

Rasmusens: NATO sabiedrotie stāv līdzās viens otram 1

NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens norādījis, ka saprot Polijas un Baltijas valstu paustās bažas par Krievijas agresiju Ukrainā, un mēģinājis nomierināt dalībvalstis, kuras bažījas par Krievijas draudiem, raksta interneta vietne “EUObserver.com”.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Lasīt citas ziņas

“Notikumi Krimas pussalā nopietni ietekmē drošības situāciju un stabilitāti eiroatlantiskajā teritorijā. Spēcīgā kopības garā sabiedrotie šajā smagajā krīzē stāv līdzās viens otram,” preses konferencē Briselē paziņoja Rasmusens. “Ukraina robežojas ar četrām NATO dalībvalstīm, tāpēc situācija Ukrainā ir ļoti svarīga.” Ar šādu sakāmo Ziemeļatlantijas pakta organizācijas ģenerālsekretārs nāca klajā pēc valstu vēstnieku ārkārtas saieta, kuru, atsaucoties uz NATO līguma 4. pantu, sasauca Polija un Lietuva. Alianses līguma 4. pants paredz sabiedroto savstarpējās konsultācijas, ja kāds no tiem uzskata, ka tā teritoriālā vienotība, politiskā neatkarība vai drošība ir apdraudēta. “Šobrīd redzam, ka mums kaimiņos esošajā valstī situācija kļūst nestabilāka, tāpēc šī sanāksme bija laicīga un ļoti svarīga,” sacīja Rasmusens.

Šī ir tikai ceturtā reize NATO vēsturē, kad kāda dalībvalsts, atsaucoties uz līguma 4. pantu, sasaukusi dalībvalstu konsultācijas. Visas iepriekšējās reizes to darījusi Turcija. Pirmo reizi tas notika 2003. gadā Irākas kara laikā, bet otro un trešo reizi – pērn Sīrijas asiņainā konflikta dēļ.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.