Rasmusens: Krievija ir norietoša sabiedrība 10
Krievija nav līdere nekam, un tā ir norietoša sabiedrība, aģentūrai BNS, komentējot Krievijas pozīciju pasaules militārajā kontekstā, sacīja bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
“Pastāv vairākas līdzības starp Auksto karu [un NATO spēku izvietošanu Eiropas valstīs]. Protams, ir arī atšķirības. Visizteiktākā atšķirība ir tā, ka Aukstā kara laikā Padomju Savienība bija vispasaules komunisma nometnes ideoloģiskā līdere. Krievija nav līdere nekam. Tā ir norietoša sabiedrība, tā ir diezgan izolēta – tā ir skaidra atšķirība,” skaidroja Rasmusens.
Tajā pašā laikā bijušais NATO ģenerālsekretārs uzskata, ka ir redzamas arī līdzības starp Auksto karu un Krievijas-NATO attiecībām. “Piemēram, Krievija ir izvietojusi raķetes Kaļiņingradā un, es teiktu arī, ka viņi provocē NATO valstis, veicot milzīgas militārās mācības pie NATO [valstu] robežām. Tādēļ tas [karaspēka izvietošana NATO valstīs], ko mēs darām, ir tikai aizsargāšanās,” norādīja Rasmusens.
Viņš stāstīja, ka NATO pirms neilga laika nolēma palielināt savu klātbūtni Austrumos, kas traktējama kā reakcija uz Krievijas provokācijām. “NATO nav nekāds drauds Krievijai, tādēļ mēs tiecamies uz teritoriālās aizsardzības stiprināšanu kā atturēšanos, lai mūsu klātbūtne varētu atturēt Krieviju pat no domas par uzbrukšanu [kādam] NATO sabiedrotajam,” pauda bijušais NATO ģenerālsekretārs.
Taujāts, vai NATO atturēšanas politika Krievijai ir pietiekami saprotama un vai to nav iespējams uztvert kā Krievijas apdraudējumu, Rasmusens atbildēja noraidoši, uzsverot, ka Krievija saprot, kādēļ NATO īsteno šādu politiku un par ko tā ir. “Putina kunga psiholoģija ir tāda – ja mēs [NATO] esam nespēcīgi, ja mēs sniedzam atvieglojumus, tad viņš to uzskata par vājību, ko varētu ekspluatēt. Vienīgā lieta, ko viņš respektē, ir stingra nostāja, vienotība un spēks no mūsu puses,” pauda bijušais NATO ģenerālsekretārs.
Savukārt jautājumā par dialogu starp Krieviju un NATO, kā arī par to, vai sarunas veidotas pietiekami diplomātiskā ceļā, Rasmusens sacīja, ka NATO ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai veicinātu sekmīgu dialogu starp abām pusēm. “Ļaujiet man atgādināt, ka jau 2002.gadā mēs izveidojām kaut ko ļoti īpašu (..) – NATO-Krievijas padomi. Krievija ir vienīgā nācija ārpus NATO, ar kuru mums ir tāda padome, kura regulāri tiekas, kur var apspriest jautājumus, mēs varam konsultēties viens ar otru, mēs varam pieņemt kopējus lēmumus un tā tālāk,” uzsvēra Rasmusens.
Viņš arī atgādināja par NATO un Krievijas 1997.gadā parakstīto aktu par savstarpējām attiecībām, sadarbību un drošību, kuras ietvaros viena no redzamākajām īstenotajām iniciatīvām bija pastāvīgas Krievijas pārstāvniecības izveide NATO galvenajā mītnē Briselē, kas tika īstenots kā turpmākas uzticamības sekmēšanas mērs.
Tomēr Krievijas uzbrukums Ukrainai 2014.gada februārī panāca to, ka iepriekšminētās sadarbības platformas, kā arī 2010.gada NATO-Krievijas samita laikā nodibinātā abu pušu stratēģiskā partnerība, zaudēja spēku. “Pirmo reizi kopš Otrā pasaules kara Eiropas valsts tika satverta ar spēku (..) no citas Eiropas valsts, nelegāli aneksējot Krimas pussalu Krievijas Federācijā. Krievija pārkāpa starptautisko likumdošanu un tās saistības pret Ukrainu, un, acīmredzot, mums uz to ir jāreaģē,” norādīja Rasmusens.
