Rasisms Amerikā nav iznīcis 1
Ieturējis divu dienu pauzi pēc asiņainajām sadursmēm Šarlotsvilā, Virdžīnijas štatā, aizvadītās nedēļas nogalē ASV prezidents Donalds Tramps, kurš sākotnēji izvairīgi nosodīja “daudzu pušu vardarbību”, pēc asas kritikas saņemšanas bija spiests saukt lietas īstos vārdos, vēršoties pret baltādainajiem rasistiem, kukluksklaniešiem un neonacistiem.
Rasistu klans: mēs izpildīsim Trampa solījumus
“Rasisms ir ļaunums, un tie, kas tā vārdā izraisa vardarbību, ir noziedznieki un bandīti, to vidū ir kukluksklanieši, neonacisti, baltādaino pārākuma sludinātāji un citas naida grupas, kas ir nesavienojamas ar jebko, kas mums kā amerikāņiem ir dārgs,” paziņoja prezidents televīzijas uzrunā no Baltā nama, kur viņš bija iegriezies pirmdien, pārtraucot atvaļinājumu. Ar asiem paziņojumiem tūlīt pēc notikumiem Šarlotsvilā bija nākuši klajā ASV Kongresa republikāņu politiķi un citi Trampa partijas biedri, bet demokrāti nosodīja prezidentu, ka viņš nav konkrēti norādījis uz baltādainajiem rasistiem. Balto rasistu grupējuma “KKK” bijušais vadonis Deivids Djūks pēc Trampa uzvaras prezidenta vēlēšanās skaidri pauda savu sekotāju sajūsmu par jauno valsts galvu: “Tas ir pagrieziena punkts šīs zemes iedzīvotājiem. Mēs esam apņēmušies atgūt savu valsti. Mēs izpildīsim Donalda Trampa solījumus. Tās ir lietas, kam mēs ticējām, un tāpēc balsojām par Donaldu Trampu, jo viņš teica, ka grib atgūt mūsu valsti, un tas mums ir jāpaveic,” Djūku citē laikraksts “The Washington Post”.
Šarlotsvilā notika plaši baltādaino rasistu protesti pret pašvaldības plāniem aizvākt no pilsētas parka ASV pilsoņu kara laika dienvidu štatu konfederātu armijas virspavēlnieka ģenerāļa Roberta Lī statuju. “Antifašisti” uzskata, ka ģenerāļa Lī kā dienvidnieku armijas, kas bija verdzības aizstāvju pusē, komandiera piemiņas saglabāšana nav vajadzīga.
“Antifašisti” nogāž konfederātu pieminekli Ziemeļkarolīnā
Divas dienas pēc vardarbīgajām sadursmēm Šarlotsvilā, Virdžīnijas štatā, kas izcēlās balto nacionālistu protesta akcijas laikā pret konfederātu pieminekļa nojaukšanu, demonstranti nogāzuši citu konfederātu karavīra statuju Daremas pilsētā kaimiņos esošajā Ziemeļkarolīnas pavalstī. Vairāki desmiti cilvēku uzgavilēja, kad tika nogāzta pie Daremas grāfistes tiesu nama esošā statuja, kas uzstādīta 1924. gadā, lai godinātu konfederātu karavīrus, kuri krita ASV pilsoņkarā no 1861. līdz 1865. gadam. Kad piemineklis tika nogāzts, demonstranti, no kuriem daži sevi dēvē par antifašistiem, sāka to apspļaudīt un spārdīt, skandējot: “Mēs esam revolūcija! Nē “KKK”, nē fašismam ASV! Vienota tauta nekad netiks sakauta.”
ASV pilsoņu kara mantojuma pārvērtēšana sākās pirms vairākiem gadiem ar zināmas sabiedrības daļas protestiem pret Konfederācijas (13 dienvidu štati, kas pilsoņu karā cīnījās pret ASV ziemeļu štatiem) karogu kā verdzības atbalstīšanas simbolu atrašanos pie pašvaldību ēkām dienvidu štatos. Pēc karogu aizvākšanas, kas ne bez vardarbīgiem incidentiem jau notikusi vairākās pavalstīs, pienācis laiks pieminekļu gāšanai. Asiņainajā pilsoņu karā 19. gadsimta vidū gāja bojā vairāk amerikāņu nekā abos pasaules karos, un tā cirstās rētas nācijas vēsturiskajā atmiņā vēl liek sevi manīt.
Baltie rasisti nerimstas
Analītiķi atzīmē, ka 150 gados pēc ASV pilsoņu kara beigām rasisms Amerikā nav iznīcis un nacisma mantinieki pārņēmuši rasistu grupējuma KKK balto pārākuma ideoloģiju. Baltajā namā ienākot prezidentam Trampam, viņa nostādnes par žoga celšanu uz Meksikas robežas un citiem pasākumiem imigrācijas ierobežošanai rasistu aprindās uzņemtas kā signāls aktīvākām darbībām. Sociologi atzīmē, ka daļa amerikāņu jaunākās paaudzes ir tikpat rasistiska kā viņu vecvecāki. To apliecināja demonstrācija Šarlotsvilā, kur rasisma pretinieku gājienā ar auto ietriecās 20 gadus vecs nacistiskas ievirzes grupējuma aktīvists, kurš ir aizturēts un viņam izvirzītas vairākas apsūdzības, tostarp slepkavībā. Augošā politiskā spriedze liecina, ka šis incidents varētu nebūt pēdējais.
Teksasas štata universitāte atcēlusi nākammēnes augstskolas kompleksa teritorijā plānoto baltās rases pārākuma sludinātāju demonstrāciju, lēmumu skaidrojot ar bažām par drošību, kas radušās pēc demonstrācijā Virdžīnijas štatā pieredzētās asiņainās vardarbības. 11. septembrī plānotajā demonstrācijā bija iecerējis runāt arī balto rasistu līderis Ričards Spensers. Viņš bija viens no līderiem galēji labējo demonstrācijā Šarlotsvilā, kur kāds labējais ekstrēmists ietrieca automašīnu pretējās nometnes protestētāju pūlī, nogalinot vienu un ievainojot vismaz 19 cilvēkus.
Teksasas augstskola plānoto demonstrāciju atcēlusi pēc tam, kad kļuva zināms – tās rīkotāji pasākumu reklamē ar saukli “Šodien Šarlotsvila, rīt Teksasas A&M universitāte”, kas varētu radīt nopietnus drošības riskus, teikts augstskolas paziņojumā. Turklāt pasākums bija paredzēts 11. septembrī, kad 2001. gadā notika lielākā teroraktu sērija ASV vēsturē, islāmistu džihādistiem nogalinot gandrīz trīs tūkstošus cilvēku.
