Rasas Jansones dažādās barošanas miglas 0
Rīgas Mākslas telpas Intro zālē līdz 26. oktobrim skatāma Rasas Jansones personālizstāde “Barošanas migla”. “Es gleznoju mazu bērnu mammas. Dažreiz šīm sievietēm blakus ir bērna tēvs vai vismaz viņas pašas mamma. Citreiz, izvaicājot par ģimenes stāvokli, tieši uz jūsu pacienta kartītes ārsts lietišķi uzraksta 1+b , kur “1” ir mamma un “b” ir bērns,” teic Rasa Jansone.
Personālizstādē “Barošanas migla” eksponēti lielformāta portreti no 14 portretu sērijas, kurā attēlotas mazu bērnu mātes. Visi portreti ir jauni, līdz šim neizstādīti darbi, tapuši pusotra gada laikā. Portretētās sievietes ir mākslinieces draudzenes, radinieces un kolēģes – visas ar pavisam konkrētu iezīmi, proti, viņas pabijušas vai joprojām atrodas tā sauktajā barošanas miglā. “Tas ir psihofizisks stāvoklis, kurā sieviete nonāk, kopjot mazu bērnu. Dzīve barošanas miglā ir visdažādākā – katram portretam ir savs stāsts. Dažas miglā noslēpās, dažas tajā apmaldījās, dažas – nozaudēja savu bērnu tēvus,” atklāj māksliniece.
Viena no gleznu modelēm mākslas kritiķe Ieva Lejasmeijere par izstādes sērijas darbiem raksta: “Kāda gleznotāja no Leipcigas, ciemojoties pie Rasas un apskatot šos portretus, šausminājusies, ka tik krāsaini taču vairs nav pieņemts gleznot, ka ir pārāk dramatiski tie portreti, ka sievietes seju gleznot ar rozā krāsu ir antiintelektuāli. Es, raugoties no iekšpuses, mierīgi atskārstu, ka intelekts var būt kaislīgs un dokumentālisms – glezniecisks,” un piebilst, ka “gleznas lielas, vietas maz, tomēr tas portrets ir. Līdz ar to man vairs nav pieejams skats no malas. Ir skats no gleznas, jo es esmu tajā iekšā. Pa vidu ir visādas digitāli fokusētas lēcas, matricas un izdrukas – glezna gleznota pēc fotogrāfijas ar slīpu vakara sauli caur valriekstu koka lapotni.” Pati māksliniece par krāsām saka: “Krāsa ir mans skatiens. Tās sejas peldas manā skatienā, tai krāsā.” Ieva Lejasmeijere, raksturojot mākslinieci, neslēpj, ka Rasai darbu un izstāžu nosaukumi ir svarīgi, tāpat kā vispār vārdi un teksti. Šīs izstādes sakarā svarīgi šādi vārdi: Rasma Jansone, Alise Landsberga, Kristīne Bicāne, Ieva Vīriņa, Ieva Lejasmeijere, Evelīna Deičmane, Ilze Dūmiņa, Inga Jansone, Elza Jansone, Marika Vītiņa, Ieva Stūre, Sniedze Sofija Kāle, Iveta Laure, Elizabete Pičukāne, Juta Stradiņa. Arī Jenny Saville, Mari Sunna, Marlene Dumas, Alice Neel. “Mūs vieno barošanas miglas pieredze.”
Izstādē portretu vidējais izmērs ir 180 x 200 cm. Tie gleznoti eļļas tehnikā, izmantojot fotogrāfiju. “Šīs sērijas tapšanā likās svarīgi panākt maksimālu portretisku līdzību, bet maza bērna mamma nevar pozēt gleznojumam nepieciešamās stundas. Viņai nekad nav laika. Gleznas tapšanas procesā tika “atrādītas” modelēm. Bija ārkārtīgi satraucoši vērot, kā viņas skatās uz uzgleznoto – nekad neviens tik rūpīgi nav pētījis manus darbus,” atklāj Rasa. Izstādes veidotāji neslēpj, ka Rasa Jansone pārstāv Latvijas mūsdienu glezniecībā retu – intelektuālu un vienlaikus ekspresīvu – virzienu. Sižetisko kompozīciju tēmu lokā – gan dokumentāli un privāti notikumi, gan vispārināti vērojumi un apsvērumi, nereti saistīti ar refleksiju par feministiskām idejām, kā arī ar atsaucēm uz literāriem un teorētiskiem tekstiem.
