“Murgs! Iet pa sliedi un noēd visu!” Cīņā pret briežiem rapšu laukus apjož ar kilometriem garu žogu 5
Abavas pagasta ZS “Katlauki” saimnieks Andis Vicinskis janvāra pēdējā dienā cīņai pret savvaļas dzīvniekiem ar žogu trīs kilometru garumā sāka apjozt rapšu laukus. Viņa kaimiņš ZS “Avotiņi” saimnieks Andrejs Nordens sāka žogu stabiņu likšanu 1,6 kilometru garumā.
Saimnieki un zinātnieki žogu likšanu ražas saglabāšanai nosauc par vienīgo iespēju cīņai pret savvaļas dzīvniekiem, apdrošinātāji iesaka izmantot viņu pakalpojumus.
Pēdējos gados savairojušies brieži, Stendes mežos arī meža cūkas lauksaimniekiem rada lielus ekonomiskos zaudējumus.
“Tas ir neticami, ka zemniekam apkārt labības laukam ir jābūvē žogs!
Murgs! Brieži vismaz 20–30 lielā barā iet un barojas pa tehnoloģisko sliedi rindā cits aiz cita, lai nestigtu laukā. Kā skolā mācījušies!”
tā teic Sabiles ZS “Avotiņi” saimnieks Andrejs Nordens.
Viņš lauka malā ik pēc 3,5 metriem lika 2,20 metrus augstus koka mietiņus, kuriem stiprināja lauksaimniecības žogu no cinkotas tērauda stieples (attēlā). Pavisam laukam apkārt vajadzīgi 460 mietiņi. A. Nordens arī atklāj žoga izmaksas – 2,26 eiro par metru, nerēķinot algu darbiniekiem.
Savukārt Abavas pagasta ZS “Katlauki” koka mietiņu vietā liek pašu saimniecībā lietus betona stabiņus.
“Citi saimnieki iežogo ābeļdārzu, mēs – rapšu lauku. Saprotu, meža zvēriem arī ir jāēd, tomēr… Turklāt postu un zaudējumus rada ne tikai apēstais, bet arī nobradātie lauki, kuri, ja vēl kas paliek pāri, pavasarī ir vēlreiz jāmiglo pret nezālēm,” stāsta “Katlauku” saimnieks Andis Vicinskis.
“Katlauku” rapšu lauks 3 km garumā ik pēc 10 metriem apjozts ar dzeloņstieplēm, kas nostieptas ik pēc 30–40 cm. A. Vicinskis vērošot žoga efektivitāti – dzirdēts, ka brieži varot dzeloņstieplēm skriet cauri un arī lēkt vairāk nekā divu metru augstumā.
“Ja mūsu aizsardzības stratēģija nedarbosies, veiksim korekcijas,” piebilst saimnieks.
Viņš teic, ka ir apdrošinājis sējumus 500 ha platībā, tomēr ne pret savvaļas dzīvnieku postījumu un sausuma risku.
“Apdrošinātājs “Balta” mums piedāvāja apdrošināšanu pret dzīvnieku postījumu, nosakot 10 000 eiro lielu maksimālo kompensāciju. Tāda apdrošināšana ir līdzīga iepriekšējā zemkopības ministra Dūklava paustajam, ka par sausumu kompensācijas taču samaksātas! Jā, maksāja gan, vien 5 eiro par hektāru,” tā A. Vicinskis. “Katlaukos” šajā gadā iecerēts uzstādīt žogu 10 km garumā.
Agrāro resursu un ekonomikas institūta Stendes pētījumu centra pētniece Dr. agr. Inga Jansone uzsver – ir bijušas reizes, ka savvaļas dzīvnieku nodarītie postījumi nav ļāvuši izpildīt sāktos pētījumus, kas pētniekiem nozīmē zaudētu gadu. Centrā ir izmantoti dažādi dzīvnieku aizbaidīšanas līdzekļi. Pētnieki par vienīgo samezglojuma risinājumu uzskata izmēģinājumu lauku iežogošanu (izšaut briežus un meža cūkas neesot iespējams), tomēr institūts šādu iespēju nav nodrošinājis.
No Zemkopības ministrijas padomu, kā vispareizāk rīkoties dzīvnieku apdraudējuma gadījumā, nesaņēmām.
Savukārt Valsts Meža dienesta medību daļas vadītājs Valters Lūsis aicināja saimniekus darboties. “Medības nav vienīgais veids postījumu ierobežošanai, jādomā arī par cita veida aizsardzības darbībām. Reālos bojājumus objektīvi var novērtēt veģetācijas periodā. Lai ārpus noteiktā medību termiņa drīkstētu medīt, ir jānosaka postījumi, bet īpašniekam pirms tam ir jāveic lauksaimniecības kultūras aizsardzības pasākumi, ko viņi visbiežāk neveic,” tā V. Lūsis.
Apdrošināšanas brokeru sabiedrības EURORISK SIA valdes priekšsēdētājs Jānis Averčenko teic, ka viņa vadītais uzņēmums darbojas ar nestandarta gadījumiem, un uzsver – sējumus pret savvaļas dzīvnieku postījumiem var apdrošināt bez limitu noteikšanas.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
