Rapša lauki – šķietami skaists tuksnesis? 0
Latvijas Biškopības biedrības sadarbībā ar “Latvijas Avīzi” un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKIC) rīkotajā diskusijā “Cieni dabu un otra darbu, smidzini likumīgi” par likumu ievērošanu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanā gandrīz par visiem samezglojumiem atšķirīgus viedokļus pauda augu aizsardzības līdzekļu pārdevēji, zemnieki un biškopji.
Aizvadītajā nedēļā notikušajā diskusijā piedalījās Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) galvenais inspektors RAIVIS GROSBĀRDIS, VAAD Augu aizsardzības departamenta direktore INESE MARGEVIČA, Latvijas universitātes pētnieks MĀRIS STRAZDS, biškopis un graudkopis, zemnieku saimniecības “Lielvaicēni” saimnieks ARTŪRS GRUDOVSKIS, zemnieku saimniecības “Vilciņi 1” saimnieks ARNIS BURMISTRIS, augu aizsardzības speciāliste MĀRA KILĒVICA, pētniece, Latvijas Biškopības biedrības veterinārārste INETA EGLĪTE un Latvijas Augu aizsardzības līdzekļu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektore RUDĪTE PUKAINE. Diskusiju vadīja LLKIC augkopības nodaļas vadītājs OSKARS BALODIS.
I. Margeviča: – Augu aizsardzības līdzekļu darbīgās vielas pirms to pārdošanas vispirms pamatīgi vērtē Eiropas Savienībā, kur tās iekļauj vai neiekļauj ES darbīgo vielu sarakstā. Savukārt katra dalībvalsts pēc sava novērtējuma veikšanas lemj par konkrētā augu aizsardzības līdzekļa lietošanu savā teritorijā. Novērtējuma galarezultāts ir augu aizsardzības līdzekļa marķējums, kur uzrakstītas visas prasības, tostarp risku samazināšanas prasības arī pret citiem dzīvajiem organismiem – zivīm, putniem, sliekām un citiem organismiem. Likumā ir pateikts – ir jāievēro augu aizsardzības līdzekļa reģistrētais lietojums – jāizpilda marķējumā norādītās prasības. Tātad jālieto augu aizsardzības līdzeklis tam kaitīgajam organismam, kuru vajag ierobežot, un konkrētajam kultūraugam, kam tas ir paredzēts. Tāpat ir jāievēro noteiktās devas un augu apstrādes laiks, jāveic risku ierobežošanas pasākumi. Jāievēro arī ieteikumi – nebūs labi smidzināt, ja gaisa temperatūra ir augstāka par 25 grādiem, un citi ieteikumi.
R. Grosbārdis: – Mēs ik gadu veicam aptuveni tūkstoš augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pārbaudes, tostarp savstarpējās atbilstības prasību pārbaudes un integrēto audzētāju pārbaudes. Visos šajos posmos skatāmies augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. Pērn ierosinājām 20 administratīvo pārkāpumu lietas, tostarp četros gadījumos saistībā ar bišu problēmu. Statistika tik traģiska nav.
I. Eglīte: – Tas, ko atklāj VAAD, ir aisberga redzamā daļa. Mūsu pieredze rāda, ka daļa biškopju pēc tam, kad lauks nomiglots un bites gājušas bojā, samierinās un nevienam neziņo par pārkāpumiem. Citi zvana uz Biškopju biedrību. Mēs pamanām noindētos kukaiņus vien tad, kad blakus atrodas biškopis.
A. Grudovskis: – Aisberga redzamā daļa ir maza tāpēc, ka neviens biškopis nav ieinteresēts veikt savam produktam antireklāmu – tas apgrūtinātu produkta pārdošanu. Skaļākie gadījumi, ko VAAD redz, ir tādu insekticīdu lietošana, kas nav paredzēti rapsim. Tad tas iedarbojas kritiski uz bišu saimi un uzreiz ir redzams. Ja lielāko daļu pieskares iedarbības insekticīdu lieto dienas laikā, tad biškopis visbiežāk to var neievērot. Lidojošās bites neatgriežas mājās, ir mazāka raža un mazāk bišu.
Paldies Dievam, ka tās neatgriežas stropā, citādi būtu kaitējums produkcijai. Šādos gadījumos vai nu neievēro, vai arī biškopji kautrējas ziņot, jo piedzīt zaudējumus no zemnieka ir tikpat kā neiespējami. Uz to daži graudu audzētāji paļaujas, nepareizā lietošana zeļ un plaukst.
M. Strazds: – Tas nozīmē, ka cilvēki pērk un ēd saindētu medu, neviens viņus nebrīdina.
A. Grudovskis: – Mēs pārbaudām medus kvalitāti. Ja lieto insekticīdus, kas nav atļauti rapsim, tad situācija ir citāda. Tiek saindētas arī bišu kūniņas un ziedputekšņi. Šie gadījumi visbiežāk nonāk uzraugošo iestāžu un sabiedrības redzeslokā.
A. Burmistris: – Vajadzīga būtu lauksaimnieka un biškopja daudz labāka saziņa. Mums svarīgi būtu zināt, kur izvieto bišu stropus. Būtu svarīgi rast lielāku kompromisu un iespēju rapša audzētājam lietot bitēm mazkaitīgus līdzekļus. Tad neveidotos situācijas, kad lauksaimnieks, iespējams, lieto daudz ļoti kaitīgu insekticīdu, tostarp miglo naktī. Augu aizsardzības līdzekļu aizlieguma lietošanas termiņš – no pulksten pieciem rītā līdz desmitiem vakarā ļoti labi darbojas, kad miglo vasaras rapsi. Miglojot ziemas rapsi, tumšs kļūst jau pulksten deviņos. Darbojoties tumsā, ir iespējami dažādi nelaimes gadījumi, tostarp var sabojāt miglotāju un var notikt dabas piesārņojums. Vajadzētu precizēt šo laiku.
Pārmet lauksaimniekiem, tomēr vai paši biškopji izliek zīmes, ka blakus laukam atrodas bišu saimes, ka ir jāzvana biškopim un jāsaskaņo darbi?
A. Grudovskis: – Biškopji ir tādi paši kā zemnieki. Mums nav pretenziju pret tevi kā šo ķimikāliju lietotāju, ja tu tās lieto, kā rakstīts likumā. Ja visu lieto pareizi, nekas nevar notikt. Jautājums ir tikai par sistēmas iedarbības insekticīdiem – ja divas reizes sezonā ir ieteikts šos insekticīdus rapsim lietot, tad zemnieks atbalsta industriju un vienlaikus noindē bites.
A. Burmistris: – Ja Biškopības biedrībai ir informācija, kad ir aktīvais bišu lidošanas laiks, to vajag ziņot. Es varbūt migloju kviešu laukus, kur nekas nezied. Vai es drīkstu miglot? Atbrauks bitenieks un teiks, ka ir aktīvais lidošanas laiks, ziņos VAAD, un tas mani sodīs.
M. Strazds: – Ja jūs atzīstat, ka nezināt šādu svarīgu likuma normu, tad vai jums neliekas, ka vajadzētu to noskaidrot, nevis uzbrukt biškopjiem?
– Bites neatgriežas stropā, pesticīdus lieto un lietos. Arī bites lidos. Ko darīt, lai bites atgrieztos vairāk un lai arī pesticīdus lietotu?
A. Grudovskis: – Es esmu ne tikai biškopis, bet arī zemnieks. Man ir jālieto pesticīdi, un es tos lietoju. Par insekticīdu nakts lietošanu – tie ir jālieto vien tad, ja tas ir ziedēšanas laikā. Esmu agronoms, apgrozos šajā sabiedrībā, kur viedokļi ir ļoti dažādi. Tie ir ļoti atšķirīgi augu aizsardzības līdzekļu pārdevējiem. Mans galvenais jautājums ir par rezistenci kaitēkļiem. Vai tiek izmānīta zemniekiem nauda, iesakot nepareizi tos lietot? Sistēmas lietošanas insekticīdu iesaka lietot ziedēšanas laikā, kad tas vairs nedarbojas. Tad arī visilgāk nodara kaitējumu bitēm un citai dzīvai radībai. Ir jābūt pārbaudītai arī šo insekticīdu iedarbībai uz bišu kūniņu, uz nākamajām bišu paaudzēm.
M. Kilēvica: – Daudzi zemnieki nereti miglo laukus profilaktiski – pirms kukaiņu invāzijas sākuma. Vispirms parādās derīgie kukaiņi. Tiem nemaz nepievērš uzmanību.
A. Burmistris: – Mēs esam spiesti tā darīt, jo patlaban ziemas rapsi es migloju pirms ziedēšanas ar sistēmas iedarbības insekticīdu, tas darbojas ilgāku laiku, notur ziedēšanas sākumā. Rapsim visi ziedi nezied vienlaikus.
M. Kilēvica: – Kas ir svarīgāka – apputeksnēšanās vai kaitēkļa iznīcināšana kopā ar derīgajiem kukaiņiem? Ja raža būs lielāka, jūs vispār nenovāksit, tāpēc ka spīdulim uzdevums ir normēt, ierobežot ražu. Rapsim ir daudz vairāk ziedu, nekā nogatavina kvalitatīvas sēklas. Ziedēšanas laiks ir ļoti garš, arī ražas vākšana ir ļoti ilga. Jums ir svarīgi tajā nedēļā, kad visvairāk gatavo sēklu, uzbraukt uz lauka un nokult. Salīdziniet ražu – tā būs lielāka nekā tam, kas būs pārsējis un miglojis ar insekticīdu.
Jūsu attieksme veicina to, ka tiek iznīcināti derīgie kukaiņi un nu jau sāk parādīties septiņi kaitēkļi rapsim. Tas ir nepareizās miglošanas rezultāts.
A. Grudovskis: – Mani vairāk uztrauc, ka LBB esam saskārušies ar varras ērču rezistenci. Ar to ļoti cīnāmies. Rezistence veidojas arī citiem kaitēkļiem. Ja nenormē insekticīdu tā, lai tas nogalina kaitēkli, tad ļoti ātri veidojas rezistence.
M. Strazds: – Naudu tirgotāji mēģina izdabūt no jebkura jebkādā veidā, par to varat nešaubīties.
A. Grudovskis: – Un atbildību nenes. Dažkārt zemniekiem izmāna naudu.
R. Pukaine: – Ražotājam ir atbildība likuma priekšā.
I. Margeviča: – Dienests nesen pieprasīja papildu līdzekļus 50 bišu paraugu noņemšanai un pārbaudei gadījumos, ja pastāv aizdomas, ka bites gājušas bojā no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas. Līdz šim mēs ņēmām augu paraugus.
R. Grosbārdis: – Turpmāk varēsim ātrāk atklāt iemeslu – līdz šim, ja kaut kas bija noticis ar bitēm, bija jāsauc Pārtikas un veterinārā dienesta eksperti.
A. Grudovskis: – Tirgotāji ik reizi atsūta īsziņu, ka ir kukaiņi un jāmiglo.
M. Strazds: – Pirms diviem gadiem Latvijas “Bior” laboratorijā un Lielbritānijas Karaliskajā laboratorijā stārķu aknās atklāja vietējās izcelsmes DDT, kas pierāda, ka inde ir uzņemta ar barību. Kā jūs komentēsit šo notikumu?
I. Margeviča: – Beidzoties padomju laikiem, tika apzināti un savākti vienkopus visi krājumi.
M. Strazds: – Ja jūs elementāri orientējaties ķīmijā, tad vajadzētu zināt, ka DDT sadalās pusotra gada laikā. Latvijā to oficiāli pārstāja lietot aizvadītā gadsimta 70. gados.
Pirms četriem gadiem konstatējot to pirmo reizi, aizgāju uz Vides ministriju, kur mani pasūtīja vienu māju tālāk, jo šādiem procesiem nav paredzēta nauda valsts budžetā. Tas bija pirms krīzes.
Man pirms nedēļas no Alūksnes zvanīja bioloģiskais zemnieks, sūdzējās, ka “Natura” teritorijā, kur atrodas melnā stārķa ligzda, pēc miglošanas ir pazudušas visas vardes. Vardes, protams, ietekmē stārķu dzīvi. Patlaban puse no visām izdētajām stārķa olām aiziet pa pieskari. Nav pasaulē tādas sugas, kas šādu zudumu spētu izturēt. Ļoti daudzās balto stārķu ligzdās nav bērnu.
Lai kas būtu DDT lietojis, viņš pats šeit to nav ražojis, tas ir pirkts. Visticamāk, pirkts no kāda tirgotāja, nevis maskačkā aiz stūra. Man ir ļoti liela pārliecība, ka nopircis, iespējams, ar citu nosaukumu.
– Kādus sodus patlaban piemēro par pārkāpumiem augu aizsardzības līdzekļu lietošanā?
R. Grosbārdis: – Fiziskajām personām sods patlaban ir līdz Ls 250, juridiskajām personām līdz Ls 500. Par atkārtotu pārkāpumu attiecīgi līdz Ls 500 un līdz Ls 3000. Tāpat atbalsta maksājumi tiek samazināti.
R. Pukaine: – Mēs vairāk runājam emocijās. Man ļoti gribētos dzirdēt vienu konkrētu faktu. Cik ir gadījumu, kad laboratorijā ir pierādīta bišu bojāeja pesticīdu dēļ?
I. Eglīte: – To nevajag laboratorijā pierādīt. Bites vasaras laikā pēc ienesuma nāk mājās. Pēkšņi biškopis vienā dienā redz, ka pie stropa ir beigtu bišu kaudze. Viņš domā, ka pie vainas ir bišu vīrusu paralīze, slimība. Tomēr tad tās tik masveidīgi nemirst. Lai laboratoriski apstiprinātu šādus pārkāpumus, bišu paraugi ir jāsūta uz laboratoriju. Jāsauc VAAD eksperts. Par analīzi ir jāmaksā pašam biškopim. Viena analīze maksā Ls 80.
M. Strazds: – Viena DDT analīze maksā 57 latus. Ar vienu biti nepietiek. Lai kaut ko pierādītu, vajag pārbaudīt vismaz 30 bites. Cik tirgotāji ir samaksājuši par analīzēm zemniekiem vai pētniekiem? Jūs nevarat nosaukt nevienu faktu. Rapša lauki ir šķietami skaists tuksnesis.
I. Margeviča: – Biteniekam pārkāpumu reizēs ir jāzvana uz VAAD. Ievērojot likumus, patlaban bites vismaz daļēji var pasargāt no šādiem negadījumiem. VAAD eksperti ņem paraugus un gatavo pārskatu.
A. Grudovskis: – Es visu mūžu esmu darbojies ar bitēm. Skatoties uz sistēmas iedarbības insekticīdu lietošanu un ieteikumu lietot ziedēšanas laikā un lietot īsi pirms ziedēšanas bez nogaidīšanas laika, es ļoti labi saprotu, ka ir parakstīts spriedums biškopībai Latvijā.
Mēs paralēli veicam pētījumus un analīzes, kā šie sistēmas insekticīdi ietekmē bišu kūniņu un medu. Ja no laboratorijām būs apstiprinošas atbildes, tad es iesaku sūdzēt tiesā Valsts augu aizsardzības dienestu un ķīmijas ražotājus par biškopībai nodarīto kaitējumu. Es nesaprotu, kā var būt sistēmas iedarbības insekticīds, kas neiedarbojas uz bišu kūniņu.
R. Pukaine: – Jūs par savām bažām varat oficiāli vērsties VAAD, kas sniegs atbildi.
