Bērnu attīstības speciālists skaidro, kā vingrojumi palīdz attīstīties dažādiem smadzeņu centriem 1
Ārsti uztraucās, meita attīstījās
Bērns ir vesels, taču nez kādēļ ātri nogurst. Nespēj būt gana uzmanīgs, mūždien ir izklaidīgs. Stundās netiek līdzi mācību vielai, mājās neizturami ilgi dirn pie uzdotā. Šādas un līdzīgas mēdz būt vecāku sūdzības par mazajiem skolēniem. Bieži vien neko nedod ne psihologa padomi, ne skolotāja ieteikumi. Izrādās, līdzēt var īpaša programma – vingro ķermenis, bet attīstās prāts.
Komplekso psihomotorās korekcijas metodi Maskavā izstrādāja neiropsihologi, un pirms deviņiem gadiem programma nonāca mūsu valstī. Ar to strādā vairākos Latvijas centros. Līdzīgas ievirzes izstrādnes veidotas arī Eiropā un Amerikā. Latvijā daudzi vecāki zina neiroloģiskās attīstības programmu, ko radījis amerikānis, fizikālās terapijas doktors Glens Domens, kurš visu dzīvi veltījis bērnu smadzeņu darbības izpētei.
“Svarīgi, lai vecāki zina, ka viņu bērnam ir kādas īpatnības. Ar tām iespējams sadzīvot, taču labāk tās kompensēt, laikus izlabot. Speciālisti bieži nonāk pie secinājuma, ka klasiskās terapijas metodes nesniedz gaidīto efektu, tiek panākts vien neliels uzlabojums, kas nav noturīgs. Mēs izmantojam neiropsiholoģisko korekciju un harmonizāciju, kas saglabājas visu dzīvi. Tas ir secīgs īpašu vingrojumu komplekss, kurā ņem vērā bērna individuālo attīstību, ontoģenēzi, uzlabojot, aizvietojot to, kas nav saņemts agrīnā vecumā,” skaidro bērnu attīstības speciālists Vadims Levikins.
“Kad mēs ar sievu pirms sešiem gadiem gaidījām meitiņu, es bieži domāju, kāda būs mana loma kā tēvam,” stāsta Vadims Levikins. “Tolaik Latvijā viesojās gudra psiholoģe Ludmila Jasjukova. Viņa man pastāstīja par Glenu Domenu, par viņa uzskatu – bērnu vajag mest gaisā, grozīt, staipīt, likt satvert mantiņas, stimulēt rāpošanu, lai būtu kontakts ar zemi, kā arī veicināt kustības, kas attīsta vestibulāro sistēmu. Tas viss raida signālu smadzenēm, dod impulsu mazuļa motorajām iemaņām, attīsta taktilās sajūtas. Tad es sapratu, ko varu darīt kā tētis. Izlasīju daudz literatūras par šo tēmu, pēc tam uzbūvēju meitiņai īpašu rāpošanas celiņu, iegādājos speciālas attīstošās rotaļlietas un kustināju, rāpināju, kutināju, cilāju, mētāju mazulīti. Ārsti gan nedaudz uztraucās, jo meitene ļoti strauji attīstījās.”
Lai kā arī būtu, šajā pasaulē mēs funkcionējam ar ķermeni. Ikviens ir saticis kādu, kurš biežāk nekā citi aizķeras aiz rokturiem, klūp uz kāpnēm, pastāvīgi ir neveikls, nosmērējas, aplaistās. Varētu teikt – smadzenes raida neprecīzas komandas ķermenim. Ir noskaidrots: ja agrīnajā bērnībā nav pilnībā piedzīvots viss nepieciešamais sensomotorajai attīstībai, zināmā mērā tiek kavēts tas, kā smadzenes mijiedarbojas jeb sadarbojas ar ķermeni. Vēl līdzīgas izpausmes var rasties, ja bijušas problēmas grūtniecības laikā vai dzemdībās. Daudz dzirdēts par hiperaktīvām atvasēm, taču tikpat izplatīta ir hipoaktivitāte. Bērnam it kā trūkst spēka, bieži vajag restartēties. Smadzenes nogurst, mazais atslābst. Uzmanību spēj noturēt vien aptuveni 10 minūtes pretēji vidējam rādītājam –aptuveni 20 minūtēm. Skolēnam ātri izsīkst enerģija, nevar sekot līdzi stundai, atslābst klausīties, bet, kad atkal pieslēdzas, skolotājs jau ticis tālu mācību vielā un bērns vairs nevar stāstīto uztvert. Šāds skolēns nereti stundām ilgi gatavo mājasdarbus. Pieļauj daudz neuzmanības kļūdu. Viņam grūti iekļauties vienaudžu kompānijās, piedalīties brīvā laika pulciņos. Vecāki nelaimīgi, bērns cieš. “Neviens pulciņš nepalīdzēs, ja bērnam ir problēmas ar uzmanību un enerģiju. Tas būs līdzīgi, kā liet ūdeni smiltīs, maz labuma. Iespējams, galvas smadzeņu pusložu mijiedarbība ir vāja, to nepieciešams harmonizēt un stabilizēt,” uzsver psihologs.
