Diskusijas par tankiem aizēno pārējo palīdzību Ukrainai 14
Rūdolfs Bruss, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas atbalstītāju sanāksmē ASV Gaisa spēku bāzē Ramšteinā nav izdevies vienoties par Vācijā ražoto tanku “Leopard 2” piegādēm Ukrainai. Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupa Vācijā pulcēja pārstāvjus no 54 valstīm, kuras koordinē militāro palīdzību Ukrainai.
Uzmanības centrā sanāksmē nonāca kaujas tanki, kuri ir būtiski svarīgi Ukrainas panākumiem kaujaslaukā.
Lai arī Ukrainas kontaktgrupas astotajā sanāksmē tika izsludināta jauna militārā palīdzība Kijivai, tomēr Vācija vēl nav devusi piekrišanu “Leopard 2” sūtīšanai uz Ukrainu.
Vācija nespēj pieņemt lēmumu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videouzrunā aicināja sanāksmes dalībniekus paātrināt bruņojuma piegādes un uzsvēra, ka tanku sūtīšanai uz Ukrainu “nav alternatīvas”.
Zelenskis paziņoja, ka “terorisms nepieļauj diskusijas, Krievijas sāktais karš nepieļauj kavēšanos”. Tomēr pozitīvs lēmums pieņemts netika.
Vācijas jaunais aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pavēstīja, ka lēmums par “Leopard 2” sūtīšanu uz Ukrainu nav pieņemts.
“Mēs vēl nevaram pateikt, kad lēmums tiks pieņemts un kāds lēmums tiks pieņemts attiecībā uz tankiem “Leopard”,” atzina Pistoriuss, kurš tikai ceturtdien nomainīja amatā iepriekšējo aizsardzības ministri Kristīni Lambrehti, kura bija iesaistīta vairākos skandālos un bija spiesta atkāpties.
Viņš norādīja, ka Vācija “pirms lēmuma pieņemšanas apsvērs visus par un pret”.
Ministrs piebilda, ka tanku jautājumā izveidojies “nepareizs priekšstats, ka ir vienota koalīcija, kurai ceļā stāv Vācija”. Pistoriuss atklāja, ka uzdevis Vācijas Aizsardzības ministrijai izvērtēt Vācijas bruņojumā esošos tankus, lai pozitīva lēmuma gadījumā varētu rīkoties “nekavējoties”. Pistoriuss arī atklājis Vācijas medijiem, ka tuvākajā laikā apmeklēs Ukrainu.
Berlīne saskaras ar aizvien pieaugošu spiedienu piegādāt Ukrainai “Leopard 2” vai vismaz ļaut citām valstīm, kuru bruņojumā ir šie tanki, sūtīt tos uz Ukrainu. Polija un Somija jau pavēstījušas par gatavību sūtīt “Leopard 2” uz Ukrainu.
Polija paziņojusi, ka varētu Ukrainai piegādāt šo tankus pat bez Vācijas piekrišanas. Vācijas vilcināšanās iemesli ir neskaidri. Berlīne iepriekš norādījusi, ka nevēlas rīkoties viena, tomēr Britānija jau ir paziņojusi par 14 tanku “Challenger 2” sūtīšanu uz Ukrainu.
Šobrīd Berlīne liek saprast, ka nesūtīs uz Ukrainu “Leopard 2”, ja Vašingtona nepiekritīs Ukrainai piegādāt ASV ražotos tankus “Abrams”.
Vācijas valdība gan ir noliegusi, ka būtu izvirzījusi šādu prasību. Vācijas atkarība no ASV rīcības tomēr nav noslēpjama. “Mēs nekad neko nedarām vieni paši, bet kopā ar citiem, īpaši ar Savienotajām Valstīm,” Pasaules ekonomikas forumā Davosā paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs.
Vašingtona ir pretojusies “Abrams” sūtīšanai uz Ukrainu, norādot uz sarežģītiem apkopes un loģistikas jautājumiem. Amerikāņu amatpersonas uzskata, ka daudz labāk Ukrainai noderētu “Leopard 2”, jo tie ir daudzu valstu bruņojumā un ukraiņu karavīru apmācība ar šiem tankiem būtu vieglāka.
Ukrainas atbalstītājiem jādomā ātrāk
Nespēja panākt vienošanos par tankiem aizēnoja sanāksmes dalībnieku paziņojumus par jaunu militāro palīdzību Ukrainai. Vēl pirms sanāksmes Ramšteinā ASV izziņoja jaunu militāro palīdzību Ukrainai 2,5 miljardu dolāru apmērā.
ASV Ukrainai piegādās 90 bruņumašīnas “Stryker” un papildu 59 kājnieku kaujas mašīnas “Bradley”, kā arī citu militāro tehniku un munīciju. “Stryker” Ukrainai tiks piegādātas pirmo reizi. Jaunu militāro palīdzību sola arī citas valstis. Piemēram, Vācija apsolījusi Ukrainai militāro palīdzību viena miljarda eiro apmērā, bet Somija – 400 miljonu eiro apmērā.
ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Millijs, kurš piedalījās sanāksmes rīkošanā, vērsa uzmanību uz lielo bruņojuma daudzumu un ukraiņu karavīru apmācību, kas tika solīta Ramšteinā. Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs ir paudis gandarījumu par Ramšteinas sanāksmes rezultātiem un izteica pateicību tās rīkotājiem.
Viņš arī atklāja, ka papildus jau izsludinātajai militārajai palīdzībai daļa jaunās palīdzības tika solīta “aiz slēgtām durvīm”.
Citas Ukrainas amatpersonas ir kritiskāk noskaņotas pret Ramšteinā panākto. Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks tviterī rakstīja, ka “šodienas neizlēmība nogalina vēl vairāk mūsu cilvēku; katra kavēšanās diena nozīmē ukraiņu nāvi”, aicinot Ukrainas atbalstītājus “domāt ātrāk”. Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau paziņoja, ka “vilcināšanās cena būs izlietas ukraiņu asinis”.
ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins, kurš vadīja sanāksmi Ramšteinā, atzina, ka “mēs varam izdarīt vairāk”. Ostins norādīja, ka “līdz pavasarim ir pavēries iespēju logs”, kad piegādāt bruņojumu Ukrainai pirms gaidāmās karadarbības saasināšanās. Komentējot tanku lomu, viņš tomēr uzsvēra, ka “Ukraina nav atkarīga no vienas platformas”. Ostins arī piebilda, ka Vācija “ir uzticams sabiedrotais un tāds ir bijis ļoti ilgu laiku”.
