Ramona Petraviča: “Šis ir nabagmājas budžets, kas trūcīgos seniorus iedzen izmisumā” 61
TV24 raidījumā “Ziņu Top” tika apspriests aktuālais jautājums par valsts budžetu 2023.gadam. Tieši labklājības budžets ir viens no vislielākajiem valstī – vairāk nekā 4 miljardi eiro, un tajā vislielāko daļu veido sociālās apdrošināšanas budžets [skat.video ar infografiku -red.]. Tajā savukārt vislielākais īpatsvars ir 3 miljardi eiro, kas ir pensijām paredzētā nauda. Tieši pensijām šogad ir plānots vislielākais papildus finansējums, taču tas nav nemaz paredzēts pensiju palielināšanai, bet gan inflācijas seku mazināšanai, proti, ikgadējai pensiju indeksācijai, tā uzsvēra raidījumā.
Vai var uzskatīt, ka tieši kopumā pensiju jautājumos ir vislielākā sakārtotība – indeksācija tomēr notiks, tas ir ar likumu noteikts, un viss ir kārtībā? Uz šo jautājumu raidījumā “Ziņu Top” atbildēja 14.Saeimas deputāte (LPV), Sociālo un darba lietu komisijas sekretāre, bijusī labklājības ministre (2019-2021) Ramona Petraviča, sakot, ka: “Indeksācija notiek, bet indeksāciju nekādā ziņā nevar uzskatīt par pensiju palielināšanu. Šajā budžetā es varu teikt, ka seniori tiešām ir piemirsti, un viņi šeit nav!”
“Kaut arī tiek teikts, ka it kā minimālās pensijas tiek celtas, minimālās pensijas īstenībā tiek palielinātas tikai tiem cilvēkiem, kuri ir pensionējušies pēc pagājušā gada 1.augusta. Un visiem pārējiem, kuri arī iepriekš bija minimālās pensijas saņēmēji – tiem tās pensijas netiek palielinātas,” tā TV24 raidījumā skaidroja Petraviča.
Minimālajām pensijām tiek paredzēts 1 miljons eiro no visa “šī lielā labklājības budžeta” un 2,5 miljoni eiro – invaliditātes pensijām, tā uzsvēra bijusī labklājības ministre Petraviča.
“Tā kā es varu teikt, ka šis tiešām ir nabagmājas budžets, kas trūcīgos seniorus iedzen izmisumā un bezcerībā,” tā “Ziņu TOP” komentēja Petraviča.
Saeima pēc debatēs pavadītas nakts pieņem valsts 2023.gada budžetu
Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, 9.martā, pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem, ziņoja LETA.
Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.
Pēc Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS) vārdiem, šī bijusi garākā sēde parlamenta vēsturē.
Saskaņā ar valdības sākotnēji virzīto variantu 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti ap 12,7 miljardiem eiro, savukārt izdevumi – ap 14,7 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā. Šis ir vēsturiski finansiāli lielākais valsts budžets.
2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas iestādes, plānots 1,77 miljardu eiro jeb 4,2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Savukārt konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no IKP.
Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto).
Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.
Izdevumu palielinājums 1,383 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 181,1 miljona eiro apmērā.
Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 4,197 miljardu eiro un 4,083 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2022.gadu ir 697,9 miljoni eiro jeb 20,6%.
Ar šā likuma sagatavošanu un ar valsts budžetu saistīto lēmumu pieņemšanu un rīcību valdība apņēmusies īstenot Fiskālās disciplīnas likumā noteiktos fiskālās politikas principus un vairākus vidēja termiņa budžeta politikas prioritāros attīstības virzienus – drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte, cilvēka un sabiedrības veselība.
Pēc plašām diskusijām par nozaru ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu priekšlikumiem valdībā, 2023.gada valsts budžetā nolemts īstenot tādus prioritāros pasākumus, kas nodrošinās sabalansētu valdības deklarācijā iekļauto mērķu sasniegšanu.
Papildu finansējums paredzēts arī labklājības jomā.
Tiks palielināts minimālo ienākumu atbalsts, proti, minimālo ienākumu līmenis mainīsies katru gadu atbilstoši sociālekonomiskajiem rādītājiem, paredzot atbalstu mazāk aizsargātākajiem valsts iedzīvotājiem – minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un pamata sociālās palīdzības pabalstu saņēmējiem. Tiks palielināta atlīdzība asistenta un pavadoņa pakalpojuma sniedzējiem, kā arī mazinātas rindas tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai.
