“Rammstein” Igaunijā bez plastmasas, “Positivus” un “Summer sound” Latvijā – ar? 2
Igauņi negaida 2021. gadu ar vienreizlietojamās plastmasas aizliegumu visā Eiropas Savienībā, bet nosaka to paši publiskos pasākumos jau no šā gada 1. oktobra. Vai Latvijas pašvaldības un lielo sarīkojumu organizatori seko kaimiņu piemēram?
Aizliedz arī kafijas krūzītes
Jauno kārtību uz savas ādas izjutīs arī Vācijas smagie metālisti “Rammstein”, kuriem nākamvasar jūlijā pie kaimiņiem notiks koncerts. Nekādu plastmasas trauku, galda piederumu un pat tik iemīļoto, ar plānu polimēra plēvīti oderēto kafijas krūzīšu! Drosmīgo lēmumu Tallinas pašvaldība pieņēmusi pēc vairāku gadu diskusijām un dažādu atkritumu samazināšanas metožu analīzes.
Sagatavošanas posmā notikusi sadarbība ar sabiedrisko pasākumu organizatoriem, kuriem bija dots pusgads, lai piemērotos pārmaiņām. Par atbilstošāko laiku aizlieguma ieviešanai noteikts rudens, jo šajā sezonā pasākumu nav tik daudz kā vasarā.
“No 1. oktobra publiskajos pasākumos mēs regulējam divas lietas – dalītu atkritumu savākšanu un atkritumu samazināšanu līdz minimumam, aizliedzot vienreizlietojamos traukus, kas nav biodegradabli,” domes lēmumu skaidro Tallinas Uzņēmējdarbības departamenta atkritumu nodaļas vadītājs Tonu Tupits.
Publisko pasākumu rīkotājiem jānodrošina atkritumu šķirošana vismaz trīs kategorijās – iepakojums, bioloģiskie un jauktie atkritumi – un galda piederumi tikai no bioloģiski noārdāmiem materiāliem vai atkārtoti lietojamiem. Papildus ES direktīvā noteiktajiem aizliegumiem pievienotas arī videi nedraudzīgās kafijas un citu dzērienu krūzītes. Lēmuma izpildes uzraudzību veiks pašvaldības policija.
Tā kā par atkritumu pārstrādi atbildīgs ir pats atkritumu radītājs, pasākuma organizatoriem jābūt informētiem par videi draudzīgo trauku un galda piederumu kompostēšanas iespējām. Ja Igaunijas tirgū nav iespējams atrast šiem materiāliem piemērotu kompostēšanas metodi, pašvaldība iesaka nodot izmantotos traukus un galda piederumus iepakojuma organizācijām, kuras šo problēmu spēj atrisināt.
Tallinas paraugam Igaunijas pašvaldību vidū sekotāju nav, taču labu piemēru rādot daudzi privāti uzņēmumi un pasākumu rīkotāji. Tartu daži bāri izveidojuši dzeramo kausu atkārtotas lietošanas sistēmu, tāpēc vienreizējās lietošanas glāzes tur vairs nav vajadzīgas, vairākos mūzikas pasākumos ieviesta depozīta sistēma, kad par trauku vai galda piederumu veic iemaksu un lieto to vairākkārt, kā arī tiek piedāvāta iespēja vispār izvairīties no plastmasas “viendienīšiem”.
Mūsējie dzīvo pa vecam
Nākamvasar Latviju atkal sagaida milzīgi nepārstrādājamu plastmasas trauku un galda piederumu kalni, jo pat tās pašvaldības, kurās notiek vairāku desmitu tūkstošu dalībnieku pasākumi, rīkotājiem neplāno izvirzīt videi draudzīgas prasības. Jūlijs būs īpaši bagātīgs mēnesis – Rīgā uz Dziesmu un deju svētku nedēļu sabrauks 38 tūkstoši skolēnu, Salacgrīvu divas dienas piepildīs “Positivus” un Liepājā – “Summer Sound” kopumā ap 40–50 tūkstoši apmeklētāju. Kas mūsu vietvalžiem liedz pieņemt Tallinas pašvaldībai līdzīgu lēmumu?
Vides aizsardzības un reģonālās attīstības ministrs Juris Pūce publiski paziņojis, ka nav tāda likuma, kas Rīgas pašvaldībai neļautu jau tagad aizliegt plastmasas traukus, taču dome spītīgi pastāv pie sava, ka nepieciešami likumu grozījumi, kas viņiem ļautu savos saistošajos noteikumos noteikt ierobežojumus publisku pasākumu rīkotājiem. Tikpat pasīvu nostāju ieņēmušas arī Salacgrīvas un Liepājas domes, atbildību par videi draudzīgāku sabiedriskās ēdināšanas formu atstājot rīkotāju ziņā.
Salacgrīvas domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs vispār, šķiet, nav dzirdējis par ES aizliegumu no 2021. gada, jo uz jautājumu, vai pašvaldība varētu sekot Tallinas piemēram, atbild: “Nav jēgas pieņemt populistisku lēmumu, kura īstenošana nenotiek.” Savukārt liepājnieki atgaiņājas ar formālu frāzi “jautājums ir diskusiju stadijā, un šobrīd atbildīgās personas par pasākumu skaņošanu savstarpēji šo jautājumu aktualizē un analizē situāciju, meklē piemērotākus soļus, lai veicinātu pēc iespējas mazāku atkritumu radīšanas apjomu pilsētā notiekošo pasākumu laikā”.
No pašu rīkotāju vidus prasību tirgotājiem vienreiz lietojamos plastmasas traukus, galda piederumus un salmiņus aizstāt ar traukiem no videi draudzīgiem materiāliem plāno izvirzīt Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoru komanda. Atkritumu apjomus palīdzēšot samazināt ēdināšana dalībnieku mītnes vietās, kā arī daudzkārt uzpildāmo pudeļu sistēma, plašāk par svētku “zaļo dimensiju” viņi sola informēt pavasarī.
Izskatās, ka tādu lielu festivālu kā “Positivus” un “Summer Sound” rīkotāji līdz zaļākiem vienreizlietojamo trauku risinājumiem vēl nav izauguši, pirmie par šo jautājumu klusē, bet liepājnieki norāda, ka strādājot pie daudzkārtlietojamo glāžu izmantošanas.
UZZIŅA
Vienreizlietojamā plastmasa okeānos un jūrās
* Okeānus jau tagad piesārņo 150 miljoni tonnu plastmasas atkritumu.
* Katru dienu tur nonāk 4,8 līdz 12,7 miljoni tonnu plastmasas.
* Vairāk nekā 70% no atkritumiem okeānos un jūrās veido plastmasa, tostarp 49% vienreizlietojamā, 27% zivju ieguves piederumi.
* No 2021. gada aizliegti plastmasas trauki, glāzes, galda piederumi, vates kociņi, dzērienu salmiņi visās ES valstīs.
Avots: www.europarl.europa.eu
Atbalsta:
