Ramadāna pekle Biškekā 4
Ir 23. jūnijs, pats pusdienlaiks. Es atrodos Centrālāzijā, Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā. Patlaban ir 37 grādi ēnā (kas zin, cik saulē!), un apkārt valda īsta elles pekle. Plašajos, baltām betona plāksnēm izklātajos Biškekas laukumos redz vien dažus vientuļus gājējus, cilvēki meklē veldzi strūklakās.
Šogad vasaras vidus Kirgizstānā īpašs ar to, ka tas sakrīt ar Ramadānu, musulmaņu gavēņa mēnesi. Gadu no gada Ramadāns mainās, un katru nākamo tas “pārceļas” desmit dienās agrāk. Šogad tas ilga no 27. maija līdz 25. jūnijam, bet 2018. gadā – no 16. maija līdz 14. jūnijam. Gavēņa mēnesī pravieša Muhameda mācības sekotāji dienas laikā (tātad no no saules lēkta līdz rietam) nedrīkst ēst, dzert, smēķēt vai mīlēties. Tā kā saules lēkts un riets ir atšķirīgs katrai ģeogrāfiskai vietai, pat vienā valstī precīzi Ramadāna laiki ir individuāli, un tos nosaka vietējo mošeju garīdznieki.
Patlaban visgrūtāk ievērot gavēni ir planētas ziemeļu puslodes iedzīvotājiem, tātad arī kirgīziem. Pirmkārt, tas sakrīt ar vasaru un tātad karstāko gadalaiku. Otrkārt, jo tālāk uz ziemeļiem, jo dienas kļūst garākas. Kirgizstānas galvaspilsētā Biškekā 24. jūnijā, pēdējā un droši vien visgrūtākajā Ramadāna dienā saule lec jau pussešos rītā, bet riet vien ceturksni pirms deviņiem pēc vietējā laika. Tātad 15 stundas bez maizes un ūdens, un tas 37 grādu karstumā!
Un ko darīt tiem musulmaņiem, kuri dzīvo pavisam tālu ziemeļos? Vasarās te valda polārā diena un saule vairākus mēnešus vispār nenoriet. Ja viņi censtos ievērot Ramadānu, aizietu bojā no bada un slāpēm. Izrādās, musulmaņu garīgie līderi šo problēmu atrisinājuši, izdodot īpašu juridisku direktīvu jeb “fatvu”, kas nosaka, ka tālu ziemeļos dzīvojošie drīkst gavēt kopā ar Mekas pilsētu Saūda Arābijā.
Bet kā Ramadāns iespaido Biškekas ikdienu? Kā jau bijusī klejotāju tauta, kirgīzi nav īpaši dedzīgi musulmaņi. Lai nopietni iedziļinātos Muhameda mācībā, regulāri jāapmeklē vietējā mošeja, jāklausās garīdznieku pamācības. Bet mošeju līdzi stepē kopā ar lopu baru jau nav iespējams pārvietot. Lai arī Biškekas ēstuves dienas laikā ir patukšas, tajās vienmēr redz pa kādam apmeklētājam. Tiesa, ir arī tādas, kas pa dienu tiek slēgtas un strādā vien no deviņiem vakarā līdz četriem rītā. Laiks, kurā burtiski piestampāt kuņģi. Tiem gavētājiem, kuri to varot atļauties, dienas režīms esot sekojošs: deviņos vakarā vispirms paēd, tad pamīlējas ar sievu, liekas gulēt, pirms saullēkta vēlreiz kārtīgi paēd un atkal dodas gulēt. Jo ilgāk, jo labāk, jo tā ātrāk pienāks nākamais vakars.
Lielais atsvabinājums atnāca 25. jūnija rītā, kad visa musulmaņu pasaule svin gavēņa beigas. Bet Biškekai šī diena atnesa arī tik ilgi gaidīto lietu un “vēso laiku” – vien 27 grādus ēnā.
