Rallijs – arī sirmajiem.Vēsturisko automobiļu regularitātes rallijs. Kas tas tāds? 0
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Nedēļas nogale Liepājā. Eiropas čempionāts, Latvijas čempionāta dažādas ieskaites grupas. Lielais, dārgais, skaļais rallijs. Uzmanības centrā. Lasiet arī mūsu sporta lapā. Bet šeit gribu parādīt gabaliņu no sacīkstes, kurā uz goda pjedestāla kāpa arī sirmie, kurā uzvarai nevajag “turbo” un “kvatro”. Pietiek ar 100 zirgspēkiem. Un žiguli, kura “sākuma cena” nav sešciparu skaitlis. Vai pat “Volgu M21”, kurai ir tikai trīs pārnesumi. Un slēgkloķis nevis grīdā, bet pie stūres. Vēsturisko automobiļu regularitātes rallijs. Kas tas tāds?
Par sacensību principu
Stāsta uzvarētājas ekipāžas stūrmanis Uldis Hmieļevskis: “Iedomājieties satiksmes autobusu, kuram jāizbrauc cauri visiem Rīgas sastrēgumiem, noteiktā minūtē esot pie katras pieturas.
Un tad iedomājieties, ka šis pats maršruts ir jāveic ar precizitāti līdz sekundei, neatkarīgi no luksoforiem, tūļīgiem iekāpējiem un izkāpējiem pieturās un sastrēgumiem centra ielās!
Tā ar ikdienišķu piemēru varētu raksturot – kas ir vēsturisko auto regularitātes rallijs. Un tā ir rallija disciplīna, kas gūst arvien lielāku popularitāti visā Eiropā un – arī Latvijā.
Ja mums šobrīd zināmākā rallija disciplīna ir sacensība uz ātrumu ātrumposmos un, uzliktās laika normas pārbraucieniem starp tiem ir vairāk tāda formalitāte rallija grafika ievērošanai, bet regularitātes rallija būtība ir izteikta jau disciplīnas nosaukumā – braukt precīzi, ar noteiktu vidējo ātrumu un jebkurā trases punktā atrasties ideālajā laikā. Kā tas ir dabā?
Katram ātrumposmam tiek noteikts vidējais ātrums – piemēram, 60 km/h. Dalībniekiem jācenšas visa ātrumposma garumā šo ātrumu arī noturēt. Un vienu kilometru no starta ir jābūt tieši pēc vienas minūtes (60 sekundēm), 2 km – pēc divām minūtēm, 3 km – pēc trīs, un tā tālāk.
Savukārt organizators, senākos laikos ar tiesnešu punktiem trasē, bet mūsdienās ar precīza GPS sensora palīdzību kontrolē ierašanās laiku kontrolpunktos visa ātrumposma garumā. Vienā ātrumposmā var būt vairāki šādi slēptie kontrolpunkti. Par katru novirzi (ātrāk vai vēlāk pirms ideālā laika), tiek rēķinātas soda sekundes. Uzvarētājs ir tas, kurš spēj visu trasi nobraukt visprecīzāk un savākt pēc iespējas mazāk soda punktu.
Šis izklausās vienkārši, ja jābrauc pa taisnu šoseju, bet īstā rallija ātrumposmā pirmā nobīde no grafika notiek jau pirmajā krustojumā, kuru ātrāk par 30 km/h izbraukt nav iespējams. Bremzēšanās pirms nozīmē novirzīšanos no grafika jau par sekundēm piecām.
Taču šis ir tikai pirmais izaicinājums. Otrais izaicinājums ir iespēja griezt līkumus – tas pa platu Latvijas grants ceļu spēj saveidot attāluma kļūdu par pārdesmit metriem uz kilometru. Ņemot vērā, ka ar 60 km/h vienā sekundē auto veic 16,67 metrus, dažos kilometros var saveidoties vairāku sekunžu novirze no ideālā grafika.
Un nonākam pie tā, ka šajā disciplīnā īpaši svarīga kļūst stūrmaņa loma. Pilotam ir jāspēj ātri izbraukt sarežģītos trases posmus, cenšoties zaudēt pēc iespējas mazāk, savukārt stūrmanim jāspēj precīzi noturēt ekipāžas tempu vidējā ātruma grafikā – kur paātrināties, kur piekoriģēt tripmetra attālumus. Matemātika, orientēšanās kartē, vēss prāts un precīzas instrukcijas pilotam.
Pirms datoru laikmetā galvenie instrumenti bija odometrs (nobrauktās distances precīzai uzskaitei), hronometrs un vidējā ātruma tabulas. Mūsdienās talkā nākušas dažādas palīgierīces – tieši regularitātes rallijiem paredzētie elektroniskie palīgi, kā “Blunik II” rallija dators vai mūsdienīgi uz viedtālruņa uzstādāmā “Rabbit” programma.
Tie nedaudz atvieglo tieši vidējā tempa noturēšanu, bet labam rezultātam vienalga prasa no stūrmaņa koriģēt nogriezto līkumu tiesu. Jāpiebilst, ka labam rezultātam vajadzētu izmantot nevis GPS signālu attāluma mērīšanai, bet gan piestiprināt devēju pie auto riteņiem – tikai tā var iegūt precīzus rādījumus, jo, piemēram, dziļos meža ceļos satelīta signāli tiek traucēti un attāluma precizitāte zūd.
Vidējā ātruma tabulas ļauj ātri noteikt, cik ilgā laikā ekipāžai jābūt noteiktā trases punktā. Stūrmanis, vienlaikus sekojot līdzi odometra un hronometra rādījumiem, dod pilotam komandas braukt ātrāk, lēnāk vai turēt esošo tempu.
GPS izmantošana īsti nepiestāvētu šai disciplīnai kaut vai cienījamā autoparka vecuma dēļ. Jaunākos auto modeļus regularitātes rallijos neredzēsiet – jaunākais Latvijas “Youngtimer” ieskaites auto ir ražots pirms 30 gadiem, bet regularitātes rallija olimpiskajās spēlēs Montekarlo – 1980. gadā. Tas dod iespēju startēt gan ar dārgiem unikāliem autobūves vēstures eksemplāriem, gan krietni demokrātiskiem auto – Latvijas regularitātes trasēs startējuši braucēji ar moskvičiem, volgām un pat zapiņiem! Arī pirmās un otrās paaudzes “VW Golf” šobrīd jau kvalificējas startiem “Youngtimer” ieskaitē.
Par notikumiem Liepājā
Favorīti pavisam noteikti bija Montekarlo pieredzi iekrājušie Kārlis Miķelsons un Normunds Vuguls, Iļja Zakmans pārī ar lietuvieti Karolu Raiši un Agris Staņēvičs kopā ar Uldi Hmieļevski. Bet Iļjas (vairāk nekā 200 ZS Jaguar XK150) stūrmanis rupji kļūdījās jau otrajā regularitātes posmā un pavēra ceļu uz balvām daudz mazākas jaudas pirmās paaudzes “Volgai” (Krišjānis Oskerko un Maksis Gauja) un “SAAB 96” (Normunds Kalvāns un Ingus Mikuda). Iespēju šie abi arī stabili izmantoja. Kalvāns un Mikuda – tomēr mazliet labāk. Trešie. Aiz pagājušā gadsimta Latvijas ātrumralliju čempionu Staņēviča un Miķelsona pilotētajām ekipāžām. Bet – kā saka Agris: šeit uzvar stūrmaņi. Un tieši stūrmaņu trūkums ir galvenais šķērslis ceļā uz aizraujošās spēles popularitātes tālāku izaugsmi. Grūts šis darbiņš. Zēni pamēģina un aiziet. Vai pārsēžas pilotu vietās.
“Rally Liepāja 2020”. Regularitātes sacensība
“Vēsturiskie”
1. Agris Staņēvičs, Uldis Hmieļevskis (VAZ LADA) – 1093,0
2. Kārlis Miķelsons, Normunds Vuguls (Mazda RX-7) – 1187,0
3. Normunds Kalvāns, Ingus Mikuda (SAAB 96) – 1703,0
4. Krišjānis Oskerko, Maksis Gauja (GAZ M-21) – 2202,0
5. Mareks Safronovs, Kristīne Safronova (VAZ 2103) – 8923,0
6. Iļja Zakmans, Karols Raišis (Jaguar XK 150) – 13517,0
“Youngtimer”
1. Aigars Kalve, Valts Ceplevičs (Mecedes Benz 190) – 3485,0
2. Klāvs Ezeriņš, Kristaps Ābele (VW Golf II) – 4566,0
3. Donats Devenis, Ramūns Kurnickis (VW Scirocco) – 6163,0
