Rallija pilots Mārtiņš Sesks sāks jaunu posmu karjerā. Kāds tas būs? 3
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rallija pilots Mārtiņš Sesks pēc trim pasaules junioru čempionātā nobrauktām sezonām un divām izcīnītām godalgām nākamajā gadā plāno sākt jaunu posmu karjerā, startējot ar pilnpiedziņas auto.
Svarīga pieredze
Mārtiņš Sesks ar stūrmani Renāru Franci pagājušajā gadā kļuva par pasaules junioru vicečempioniem un šogad cerēja kārt kaklā zeltu. Sezonas pirmā daļa bija teicama, trijos posmos kāpjot uz goda pjedestāla, tostarp uzvarot Portugālē, bet avārijas pēdējos divos etapos liedza piepildīt mērķi, kopvērtējumā atkāpjoties uz trešo vietu. Uzreiz pēc finiša viņš atzina, ka ir vīlies sevī.
“Pirmais pēcstarta stress ir pāri, šobrīd teiktu, ka bijusi ļoti svarīga pieredze, kas iegūta caur grūtībām. Neizdevās uzvarēt, bet bijis ļoti pamācošs gads,” “Latvijas Avīzei” teic 22 gadus vecais pilots. “Sākumā bija augstas ambīcijas, tajā pašā laikā traumas, kurām nebija tikts pāri. Ceru, ka tas viss palīdzēs turpmākajā karjerā.”
“2020. gada sezona nepaspēja beigties (smaga avārija Itālijas posmā), un tas turpinājās arī šajā gadā,” vienisprātis ir Renārs Francis. “Viena no sarežģītākajām sezonām mums abiem, grūti uzturēt mieru, kad nav ritma ne vienam, ne otram.” Viņa skatījumā šogad Mārtiņš Sesks progresējis sevis savākšanā, kļuvis morāli stiprāks, bet braukšanā esot palikuši uz vietas: “Mārtiņš var, brīžos, kad iet, ir vienkārši skaisti. Gribu to izjust, tikai tas rada prieku mašīnā. Domāju, ka mums labi rezultāti vēl būs.”
Jāstrādā vairāk
Eiropas čempionāta posmā Liepājā Sesks piepildīja seno mērķi par uzvaru ERC3 klasē, taču prieki bija īsi, jo sekoja diskvalifikācija par dzesēšanas iekārtas neatbilstību: “Mēs par to nezinājām, jo detaļa, kas neatbilda noteikumiem, bija iegādāta pie oficiālā pārstāvja. Sākām svinēt, un nāca nepatīkams pārsteigums. Septiņus gadus esmu startējis Liepājā, bet ne reizi nav sanācis uzvarēt, šoreiz rallija otrajā dienā nocīnījāmies, parādījām ļoti labu rezultātu. Arī tā ir mācība, ka pilnīgi viss jāpārbauda.”
Tagad viņš gatavojas pāriet uz pilnpiedziņas auto, kas ir jaudīgāki un ātrāki spēkrati. “Trīs gadu plāns par junioriem ir izpildīts, par nākamo sezonu šobrīd ir plānošanas process, skaidri nezinām, pa kuriem ceļiem dosimies tālāk, jo klašu sadalījuma vēl nav – bija WRC4, tagad WRC3 grib sadalīt divās daļās, WRC2 grib dalīt divās dažādās klasēs,” norāda Sesks.
Renārs Francis uz jauno izaicinājumu skatās pozitīvi, atzīstot, ka ar priekšpiedziņu braukt jau bija apnicis: “Zinu, kas ir pilnpiedziņa, esmu braucis – tur tikai sākas īstais rallijs. Bijām testos Igaunijā, īsā brīdī izbaudījām, un bija ļoti forši, arī Mārtiņam pavisam cita iedvesma, viņš bija noguris no priekšpiedziņas. Līdzībās runājot – beidzis pamatskolu, un tagad gaidāma vidusskola.”
Treneris Uldis Briedis teic, ka Mārtiņam nepieciešams progresēt, gatavojoties katrām konkrētām sacensībām atsevišķi: “Lielā puzle vēl nav salikusies. Kopumā rezultāts izskatās labs, bet ir nianses. Lai tiktu soli uz priekšu, jāstrādā vēl smagāk, kā to dara spēcīgākie piloti. Nav tā, ka mēs nezinām, kas jādara, zinām. Arī Mārtiņš ir labs un var tāpat kā citi, bet konkurenti izdarījuši mazliet vairāk. Domāju, ka pierašana pie pilnpiedziņas auto nebūs īpašs pārbaudījums, būs jāadaptējas pāris lietām mašīnas vadībā, jāpārlauž savi limiti.”
Par Seska fizisko sagatavotību rūpējas Artis Lagzdiņš, kurš teic, ka autosports ir komplicēts, jo kājas, rokas un galva strādā atsevišķi, vienlaikus daudz jāklausās un jāpieņem lēmumi. “Mārtiņš labi apzinās, cik daudz un kas jāizdara, lai brauktu līmenī, kurā vēlas. Ja kādreiz nākas noslinkot, atņem to pats sev, ne kādam citam. Viņš ir spiests sekot līdzi savai disciplīnai, dienas ritmam un meklēt iespējas. Nedēļā nepieciešami pieci seši treniņi – daudz kardio, velo, baseins, skriešana, divreiz nedēļā trenažieru zāle ar spēka un koordinācijas vingrinājumiem,” tā Lagzdiņš.
Salauza sistēmu
No šodienas par Mārtiņa Seska šīs sezonas gaitām interneta vietnēs sāks rādīt astoņu sēriju seriālu. Tikmēr grāmatnīcās pieejama viņa tēva Ulda Seska grāmata “Bez tiesībām kļūdīties”, kurā atrodami stāsti gan no autosportista karjeras laikiem, gan saspringtās pieredzes Liepājas mēra krēslā. Kad Sesks 1997. gadā tajā iesēdās, vēju pilsētā bija lielākais bezdarbs Latvijā, kas galvenokārt izskaidrojams ar to, ka padomju laikā trešā daļa no Liepājas bija militāra, pilnībā slēgta teritorija.
“Rūpnīcas Liepājā pamatā bija orientētas uz Padomju Savienības militāro industriju, bankrotēja. 1994. gadā aizbrauca pēdējie Krievijas karakuģi, ostā nebija neviena krāna un neko nepārkrāva, tikmēr Ventspilī – 36 miljonus tonnu kravu. Tagad mums ir līdzīgs apjoms,” atceras Uldis Sesks.
Savas intereses Liepājā toreiz centās bīdīt dažādi grupējumi, naftinieki pieprasīja, lai “Liepājas siltumam” mazutu pērk no viņiem, ne konkurentiem, un, lai būtu izteiksmīgāk, nekautrējās parādīt žestu, ka nospiež pistoles mēlīti. Pilsētas izpilddirektors Aivars Priedols pašaizsardzībai līdzi nēsāja ieroci… Sesks izticis bez: “Katrs risku novērtēja pēc saviem kritērijiem.
Man nešķita, ka Liepāja ir tik nedroša, lai gan sākotnēji bija jāpieņem lēmumi, kas ne visiem patika.” Kad Ziemassvētku priekšvakarā siltumapgādes uzņēmums lielo parādu dēļ draudēja visai pilsētai atslēgt apkuri, kļuvis pavisam skaudri. “Man sirmie mati diezgan daudz ir “Liepājas siltuma” dēļ, sistēma bija aizlaista no padomju laikiem, ļoti neefektīva, patērēja milzum daudz enerģijas, bet bija cilvēki, kas bija ieinteresēti nodedzināt pēc iespējas vairāk mazuta. Tomēr izdevās pārlauzt to visu,” viņš saka.
