Ralfs Nemiro: Enerģētikā jebkurš lēmums ietekmē mūsu nākotni turpmākos 15 gadus 13
“Enerģētikā jebkurš lēmums ietekmē mūsu nākotni vismaz 5- 15 gadu griezumā. Lielā problēma – kā mēs izskatāmies uz sava energoresursa,” TV24 raidījumā “Naudas cena” komentāru par enerģētikas cenu kāpuma risinājumiem un cēloņiem izsaka 13.Saeimas deputāts (frakcija “Neatkarīgie”), Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs, bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Deputāts turpina, par piemēru ņemot vēja segmentu: “Kā mēs izskatāmies ar mūsu kaimiņiem?
Latvijā ir apmēram 80 megavati, Lietuvai ir apmēram 550 un Igaunijai 320 – tās ir mūsu vēja turbīnas.
Mums ir šķelda vietējais resurss, mums ir saule, vējš, un, lūk, šeit ir tie jautājumi – kāpēc mēs nevirzāmies straujāk šajā virzienā?
Pagaidām mums ir samērā maz pašiem savas ģenerējošās jaudas, ja runā par atjaunojamajiem energoresursiem, neskaitot, protams, HES, kas mums nācis mantojumā. Bet ko mēs esam izdarījuši šobrīd?”
Nemiro uzsver, ka tie ir jautājumi, kur vajadzētu pieņemt drosmīgus lēmumus, virzīties uz priekšu, dot atļaujas, iespējams, iet valsts mežos, kur cilvēkiem netraucē.
“Pat ornitologiem par šo ir pozitīvi atzinumi. Mēs to nedarām, jo, redz, varbūt būs sabiedrības “šūmēšanās” atsevišķos reģionos.
Bet, ja cilvēkam tiek izskaidrots, ka no tā ir kāds labums, kas ir ierasta prakse Rietumeiropā, kur, piemēram, ja ir kāds vēja parks, tad vēja parkam blakus esošajiem ciematiem tiek izbūvēti bērnudārzi, labiekārtotas teritorijas – dots atpakaļ sabiedriskais labums, kam papildus mēs vēl iegūstam zaļo enerģiju.
Šobrīd zaļā enerģija – tieši vējš un saule – ir spējīgi strādāt par biržas cenu. Tas nenozīmē, ka mēs atkal kaut kur kaut ko virskompensēsim. Šie ir jautājumi, par kuriem ir obligāti jārunā.”
Bijušais ekonomikas ministrs norāda, ka nākotnē mūs sagaida smagas sekas arī jomā, kas saistīta ar transporta enerģētiku, jo netiek sasniegti mērķi. Kā iemeslu tam, viņš mina faktu, ka atbildības par dažādām enerģētikas jomām esot pārāk izkaisītas pa ministrijām.
“Ja ir vēlme to tomēr izdarīt un kopēji iet vienā virzienā, tad tur jābūt valdības vadītājam, kas ar to nodarbojās, uzstāda mērķus un pēc tam tos arī kontrolē.”
Pilnu raidījumu skaties šeit!
Projektu “Naudas cena” finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma “Naudas cena” saturu atbild AS “TV Latvija”.
