Ralfam trūkst elpas, krūtīs spiež, bet mediķi sūta mājās un palīgā nebrauc! Liepājniece neizpratnē par ārstu nolaidību 196
4. jūlija rītā liepājnieces Lienes znots Ralfs sajuties slikti – trūcis elpas un krūškurvja labajā pusē jutis sāpes un duršanu. “Mazums, kas, neesam ārsti, spriedām, ka jāved uz traumpunktu. Tur Ralfu apskatīja un aizsūtīja mājās, bet situācija tikai pasliktinājās. Saucām ātro palīdzību, bet viņi pie mums nebrauca. Kā tā var būt?” satraukta ir liepājniece, vēsta liepajniekiem.lv.
Liepājas Reģionālā slimnīca (LRS) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) skaidro situāciju un informē, kā šādos gadījumos jārīkojas.
“Pulksten septiņos no rīta pašu spēkiem devāmies uz LRS traumpunktu. Cik nu Ralfs vēl varēja pastāstīt, viņu sagaidīja jauns puisis interns, izmērījis temperatūru, kas bijusi 38,8, un uzstādījis diagnozi – starpribu nerva iekaisums. Aizdomīgi, bet nu labi, kā rekomendēts – braucam mājās, iedodam paracetamolu,
bet labāk nepaliek, temperatūra kāpj, paracetamolu dzer vēl un vēl, bet nelīdz.
Ralfs ir arī diabētiķis, ko, slimnīcā ierodoties, uzreiz arī ziņoja, bet neviens to vērā neņēma. Ne cukuru izmērīja, ne rentgenu uztaisīja, neko,” ieskicē liepājniece.
Vēlākā pēcpusdienā kļuvis pavisam slikti, vīrietis lēnām kļuvis apātisks.
“Vairs nereaģēja. Saucām ātros, un tad tas jampadracis sākās: pazvanot uz 113, dispečere pacēla klausuli, es izstāstīju situāciju – diabēts, sāpes krūtīs un temperatūra ar visiem paracetamoliem nu jau 40,3, cukurs 38.
Viņa man saka – savienos konsultantu, gaidām kādas piecas minūtes, kad savieno, konsultants saka – tūlīt savienošu ar dakteri. Kas tur notiek? Piezvanu ātrajai palīdzībai, bet mani sūta no viena pie otra un liek gaidīt.
Gala rezultātā dakterei stāstu visu no jauna viņa saka – ik pēc divām stundām dodiet paracetamolu, pa divām tabletēm. Kad atkal uzstāju uz to diabētu, daktere saka: “Ā, ja? Jūs varat saviem spēkiem nogādāt viņu slimnīcā?”
Protams, vedam uz slimnīcu, un tur atkal mums bļauj virsū. Kad pateicu, ka mūs sūtīja ātrā palīdzība, tad tikai uzņēma. Tā nedrīkst būt.
Mēs taču pārbijāmies, mums nav medicīniskās izglītības, meita vēl stāvoklī, vedam to znotu bezsamaņā uz slimnīcu, elpo viņš knapi, nav mums ne kāda skābekļa baloniņa, nekā, pa ceļam pārbrauktuves, kur var vilciens apstāties un nobloķēt satiksmi.
Pat reanimēt mēs viņu neprotam, kam tad lai es zvanu šādos gadījumos, ja man pat ātrā palīdzība nepalīdz?” Liene jūtas izmisusi.
Vīrietis ievietots LRS 15. nodaļā ar plaušu karsoni smagā veidā. “Gadījusies laba ārste, cik nu Ralfs man stāsta. Bet esmu pilnīgā šokā par tādu neatsaucību brīdī, kad meklējam palīdzību pie mediķiem,” piebilst liepājniece.
Mediķi pārmetumus noliedz
Kad redakcija vaicāja mediķiem, vai radies kāds pārpratums komunikācijā, ja reiz šāda situācija, LRS skaidro, ka, ievērojot likumu par pacientu datu aizsardzību, pacienta veselības stāvokli iestāde komentēt nav tiesīga.
“Tā kā pacients ir pilngadīgs (24 gadi) un kontaktējams, tad slimnīca nav tiesīga apspriest viņa ārstēšanas gaitu un sniegt ziņas par viņa veselības stāvokli kādai citai personai.
Tas, ko varam apstiprināt, – slimnīcā vīrietim tika veikti nepieciešamie izmeklējumi un sniegta visa nepieciešamā veselības aprūpe, kā arī sniegtas rekomendācijas tālākai ārstēšanai.
Slimnīca kategoriski noliedz izskanējušos pārmetumus, to skaitā apgalvojumu, ka pacients it kā ticis atvests bezsamaņā. Tas neatbilst patiesībai,”
skaidro LRS.
“Ja klientam ir pretenzijas pret LRS sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem vai viņš ir saskāries ar jebkādu citu problēmu slimnīcā, viņš var rakstīt iesniegumu valdei.
Valde visus reģistrētos iesniegumus izskata likumā noteiktā kārtībā un laikā un sniedz atbildi. Situācijas apraksts jāiesniedz ar savu vārdu un uzvārdu, norādot kontaktinformāciju,” skaidro LRS pārstāve Indra Grase.
NMPD ārējās komunikācijas vadītāja Arita Freimane atzīst, ka tīri cilvēcīgi izprot paustās bažas, tomēr uzsver, ka NMPD visu darījuši pēc labākās sirdsapziņas un saskaņā ar norādēm, kā to prasa algoritms.
“Pilnīgi saprotams ir cilvēku uztraukums, ja kāds no tuviniekiem ir saslimis vai cieš sāpes, tomēr dispečers ar zvanītāju nevar runāt ilgāk kā pusotru minūti.
Viņa uzdevums ir ātri noskaidrot – cik neatliekama ir situācija, kas ir noticis, kāda ir adrese un cik ir cietušo, lai neatliekamas situācijas gadījumā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes, ātri izsūtītu tuvāko brīvo brigādi.
Ja izsaukuma pieņemšanas dispečers saprot, ka situācija nav neatliekama vai gadījums ir šaubīgs, tad zvans tiek novirzīts uz konsultāciju. Kur tad zvanītāja sūdzības un situāciju jau garākā sarunā detalizētāk cenšas noskaidrot NMPD ārsts konsultants un attiecīgi lemj, vai nosūtīt brigādi, vai iesaka, kā rīkoties un kur saņemt palīdzību.
Noprotams, ka šajā gadījumā tā arī bija, ārsts sīki un smalki cilvēku iztaujāja, pēc kā abas puses vienojās, ka sūdzības pieļauj un cilvēks paša spēkiem var nokļūt līdz slimnīcai.
Bez šaubām, situācija, kas ir nebijusi, biedē, tāpēc satraukums ir saprotams. Šajā gadījumā cilvēks visu darīja pareizi – nezināja, kā rīkoties, uzskatīja to par ārkārtas situāciju un zvanīja dienestam, kur saņēma ieteikumus, kā rīkoties tālāk,” NMPD puses skatījumu ieskicē A. Freimane.
NMPD pārstāve gan piemin, ka plaušu karsonis neiestājas acumirklī, vīrietim noteikti bijušas sūdzības pirms tam, tās gan būtu jārisina pie sava ģimenes ārsta. “Ļoti lūdzam iedzīvotājus savlaicīgi risināt radušās veselības problēmas, lai novērstu nopietnākas sekas un liekus uztraukumus.
Vienkāršāku saslimšanu un nelielu traumu gadījumos vai saasinoties esošai slimībai, ar savu ārstu jāsazinās jau pie pirmajām sūdzībām, nevis jāgaida, ka viss pāries pats no sevis,” skaidro A. Freimane.
