Kas augsni padara skābāku 0
Ir dažādi viedokļi par to, kas paskābina augsni. Vieni saka, ka nedrīkst mulčai izmantot pat koku lapas, otri – ka augsni skābu dara skaidas. Vēl citi apgalvo, ka ne skaidas, ne skāba kūdra nemaina augsnes pH. Taisnība ir visiem! Izrādās, visu nosaka tas, vai augsne pašos pamatos ir skāba vai sārmaina. Tas nozīmē, ka jānosaka, vai augsne veidojusies uz karbonātus (kaļķus) saturošiem iežiem (cilmiežiem). To iespējams vienkārši noteikt mājas apstākļos.
Izrok vismaz 70–80 cm dziļu augsnes atsegumu.
Gar atseguma sienu no lejas uz augšu tievā strūkliņā lej karbonātu noteikšanas indikatoru (pavasarī varēs iegādāties dārzkopības preču veikalos).
Izmēra, kādā dziļumā vērojama reakcija – putošana, čaukstēšana vai vismaz sīkšana.
Ja stipri puto, ir daudz karbonātu. Ja čaukst, to ir vidēji daudz. Ja neputo, bet var dzirdēt sīkšanu – karbonātu ir maz. Ja nereaģē – karbonātu nav.
* Ja karbonātu klātbūtni konstatē līdz 60 cm dziļumam, augsnei nepiemīt tendence paskābināties. Lietojot materiālus ar skābu vides reakciju, piemēram, kūdru, skuju koku skaidas, fizioloģiski skābus minerālmēslus, augsnes pH būtiski nemainīsies vai augsne īslaicīgi paskābināsies aramkārtā. Nevajag un pat nedrīkst kaļķot, arī pelni jālieto ierobežoti vai nemaz. Šādas augsnes piemērotas lielākajai daļai kultūraugu, bet nav ieteicams audzēt, piemēram, krūmmellenes, jo, liekot uz lauka skābu kūdru, pH jau gada vai dažu gadu laikā atgriezīsies sākotnējā līmenī.
* Ja karbonātu klātbūtni nevar konstatēt vai tie atrodas ļoti dziļi, tas nozīmē, ka skaidu, minerālmēslu, kūdras izmantošana būtiski paskābinās augsni. Pat ja aramkārtas pH līmenis dažādu kaļķošanas materiālu vai pelnu lietošanas dēļ ir optimāls, karbonātu trūkums augsnes dziļākā slānī liecina, ka aramkārtā esošie karbonāti dažu gadu laikā vai pat ātrāk var izskaloties. Šāda augsne noteikti regulāri jākaļķo.
IEVĒRO! Ja reakcija vērojama tikai aramkārtā, bet dziļāk – ne, tas var būt kaļķošanas dēļ un to nevar uzskatīt par karbonātu sākšanās dziļumu!
