Ko vēsta augi 0
Augsnes pH iesaka noteikt arī pēc indikatoraugiem. Diemžēl daudzi ieteikumi no agrāk izdotajām grāmatām tiek pārrakstīti arvien jaunākos izdevumos, kritiski neizvērtējot. Pieredze rāda, ka mūsdienās šī metode vairs nedarbojas. Piemēram, ja dārzā pastiprināti veidojas sūna, tikai katrā desmitajā augsne ir skāba. Cilvēks, pieņemot, ka sūna liecina par skābu augsni, cītīgi katru gadu kaļķo augsni, un beigās aug vairs tikai sūna. Izrādās, augsnes pH sasniedzis 8.
Sūnai dārzā, siltumnīcā vai zālienā var būt daudz iemeslu. Visbiežāk tas ir gaisa trūkums gan pagalmā (apkārt dzīvžogi), gan pašā augsnē (sablīvēta vai slapja augsne). Arī kosu dārzos var ievest kaut vai ar kūtsmēsliem, un tā aug, pat ja pH ir 7,5. Rīkojoties pēc agrākajiem pieņēmumiem, cilvēks nonāk gandrīz vai izmisumā. Domājot, ka kosa aug skābās augsnes dēļ, katru gadu to kaļķo. Taču kosa pārņem arvien jaunas platības. Izrādās, šī situācija radusies herbicīdu lietošanas dēļ, tie iznīcinājuši pārējos augus, ļaujot kosai turpināt uzvaras gājienu.
Augsnes paskābinātāji
Ja konstatē, ka augsnes pH nav piemērots konkrētajam kultūraugam, augsni vai nu kaļķo, vai paskābina.
Kaļķot gan ir vieglāk, nekā paskābināt. Šim nolūkam var izmantot skābu kūdru, skuju koku skaidas, pulverveida vai granulēto sēru. Augsni uz laiku paskābina arī amoniju un sulfātus saturošu minerālmēslu lietošana.
Kaļķošanas materiāli
Latvijā pieejams plašs kaļķošanas materiālu klāsts. Pirms to iegādājas, jānoskaidro, kāds nepieciešams konkrētajā gadījumā. Vismaz reizi jāveic augsnes analīzes, lai noteiktu pamata barības elementus – kāliju, fosforu, kalciju un magniju – un saprastu, kā trūkst un kā ir par daudz. Kaļķošanas līdzekļu izvēlē galvenā loma ir kalcija un magnija saturam augsnē.
Augsnēs, kurās magnijs ir pietiekamā koncentrācijā vai pat par daudz, nekādā gadījumā nevajadzētu kaļķošanai izmantot dolomītmiltus, kuros ir augsts magnija saturs. Tas tāpēc, ka augsnē kalcija un magnija vēlamā attiecība ir 5–8 : 1. Dolomītmilti, iestrādāti augsnē ar jau tā augstu magnija saturu, stipri sašaurinās kalcija un magnija attiecību. Ja vēl būs zems organiskās vielas saturs (zem 2%), augsne zaudēs struktūru, ļoti saputekļosies, būs grūti apstrādājama, samazināsies auglība. Ja ir par daudz magnija, samazinās kālija uzņemšana augos.
Dolomītmilti ir ļoti labs kaļķošanas līdzeklis augsnēs, kur magnija trūkst vai tas ir zemā koncentrācijā.
