Raksturīgas pazīmes skābai un sārmainai augsnei. Ar ko kaļķot vai paskābināt, lai augi neciestu? 0
Auga veselība un attīstība atkarīga no augsnes
Katram augam nepieciešami apstākļi, kuros tas aug un jūtas vislabāk. Nenoliedzami, vissvarīgākais rādītājs ir augsnes auglība. Tas, kā augs attīstīsies, ražos, kā un kādus barības elementus uzņems, atkarīgs no augsnes vides reakcijas.
Vairākumam augu optimāla augsnes reakcija (pH) ir 6–7. Augi pacieš arī nelielas novirzes no tās, taču, piemēram, skābumu mīlošajiem augiem sārmainā augsnē nebūs ne gaidītā skaistuma, ne ražas.
Kas raksturīgs skābai augsnei
* Tajā pastiprināti šķīst alumīnijs, kā arī vairāki smagie metāli. Ja pH ir mazāks par 5, alumīnija šķīdība palielinās vairākus desmitus reižu. Sārmainu un neitrālu augsni mīloši augi skābā vidē uzņem kaitīgos jonus, slikti dīgst, nīkuļo, tiem vāji attīstās galotnes pumpurs, atmirst sakņu spurgaliņas, un augi var aiziet bojā. Ir vairāk un mazāk jutīgi augi pret augsnes skābumu. Nepiemērotā augsnē visvairāk cietīs tie, kas paši bagātīgi satur bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, ārstniecības augi.
Uzņemtie smago metālu un alumīnija joni nekur nepazūd, tie uzkrājas augos un pēc tam pāriet cilvēka organismā.
* Augi, kam piemērota neitrāla un sārmaina augsne, slāpekli no augsnes uzņem galvenokārt nitrātu formā. Skābā augsnē tiek traucēta tā saukto nitrificējošo baktēriju darbība, kas slāpekli no amonija formas pārvērš nitrātos, tāpēc šādās augsnēs augi var ciest slāpekļa badu.
* Bieži vien rodas problēma, ja ir ne tikai skāba augsne, bet arī barības elementu (īpaši kālija) deficīts.
Daba nemīl tukšumu, un trūkstošo barības elementu vietā augi var uzņemt to radioaktīvos izotopus, kas pēc tam nonāk arī cilvēka organismā.
* Cilvēki nereti nezina sava dārza augsnes pH un dārza ielabošanai izmanto kūtsmēslus, kompostu, zaļmēslojumu. Ja šāds bagātīgs organiskais materiāls tiek iestrādāts skābā augsnē, tajā ļoti savairojas kaitīgā augsnes sēne, kas ierosina dēstu melnkāju.
* Skābā augsnē augi var ciest no vairāku barības elementu, it sevišķi fosfora, trūkuma. Augsnē tā var būt daudz un pat pārpārēm, taču tas ar alumīniju un dzelzi veido nešķīstošus savienojumus, no kuriem augs šo barības elementu nevar uzņemt. Šādā gadījumā nelīdzēs arī papildu fosfora mēslojums.
Problēmas sārmainā augsnē
* Šādā augsnē augiem ir problēmas uzņemt fosforu, jo šis barības elements veido nešķīstošus savienojumus ar kalciju un magniju.
* Ja augsnes pH ir virs 6,5–7, nešķīstošā formā pāriet vairākums mikroelementu, arī dzelzs. Piemēram, Portugālē apelsīnu dārzos augsne ir pilnīgi sarkana dzelzs satura dēļ, bet augiem tā nav pieejama, jo pH augsnē ir aptuveni 7,5, pat līdz 8. Vienīgā iespēja ir trūkstošos barības elementus augiem dot caur lapām. Latvijā šī barības elementu uzņemšanas problēma parasti novērojama krūmcidonijām un krūmmellenēm.
