Skolēna inovatīva ideja: kā var ražot elektrību, rakstot ar datoru? 5
Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas 12. klases skolēns Valdis Pēteris Otaņķis, kurš pētījis, kā cilvēks, veicot ikdienas darbus, vienlaikus var ražot elektrību, uzvarējis Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rīkotajā konkursā “Pasaule pieprasa tehniskos prātus”.
Šādu konkursu RTU rīko ik gadu, lai veicinātu skolēnu interesi par zinātnisko pētniecību eksaktajās nozarēs un arī atrastu sev labus studentus, jo labākajiem pētniekiem ir iespēja iestāties RTU ārpus uzņemšanas konkursa.
Šā gada uzvarētājs V. P. Otaņķis fizikas skolotāja Arnolda Šablovska vadībā pētīja, kā kustības enerģiju, pielietojot elektromagnētiskās indukcijas parādību, pārvērst elektroenerģijā. Skolēna piedāvātais risinājums – radīt alternatīvo enerģiju, cilvēkam strādājot ar datoru: rakstot uz tastatūras. Valdis Pēteris stāsta, ka skolā padziļināti apgūst fiziku un piedalīties konkursā viņu mudinājis tieši fizikas skolotājs. Tieši fizika ir viens no liepājnieka iecienītākajiem mācību priekšmetiem, jo “es redzu, kā ikdienā fizikas zināšanas var noderēt, tajā pašā laikā saprotu tos skolasbiedrus, kam fizika nepatīk, jo šo mācību priekšmetu ne vienmēr ir viegli uztvert”.
Sākotnēji jaunietis teorētiski pētīja dažādus elektroenerģijas ieguves veidus, taču sapratis, ka pētījumam jāpievieno arī kāda paša radīta praktiska ideja. Doma par elektrības radīšanu, rakstot ar datoru, radusies pavisam nejauši, sākumā šī ideja pat pašam šķitusi nenopietna, taču skolotājs teicis, lai pie tās apstājas un attīsta ieceri tālāk. Lai radītu elektroenerģiju, rakstot ar datoru, zem klaviatūras taustiņiem nepieciešams ievietot magnētu, kas, taustiņu piespiežot, iebīdās nelielā spolītē, ar ko arī papildināta klaviatūra. Magnētam savienojoties ar spolīti, nelielā daudzumā rodas elektroenerģija, skaidro Valdis Pēteris. Jautāju, vai tādējādi rakstītājs nesaņem strāvas triecienu pa pirkstiem. “Nē, šādā veidā saražotās enerģijas apjoms nav tik liels, lai kaut ko varētu just,” atbild jaunais pētnieks.
Pētījuma ietvaros jaunietis vēl nav atradis risinājumu, kā saražoto elektroenerģiju uzkrāt un praktiski izmantot. “Būtu labi, ja šādu risinājumu izdotos rast, jo tad, piemēram, klaviatūra, kas pievienota “Bluetooth” un kam tāpēc vajadzīga baterija, varētu iztikt bez baterijas, jo pati sevi “barotu”, kad cilvēks raksta,” teic Valdis Pēteris. Viņš gan atzīst, ka tagad prioritāte ir absolvēt ģimnāziju. “Par pētījuma turpināšanu domāšu vēlāk. Domāju, ka pusceļā to nepametīšu, jo man patīk lietas pabeigt līdz galam,” uzsver liepājnieks.
Tā kā pētniecisko darbu konkursā piedalīties varēja tikai komandas, Valdis Pēteris konkursam bija pieteicis komandu “LV1G_12B”, kurā formāli bija iekļauts arī viņa skolasbiedrs Kārlis Rozentāls, taču tagad V. P. Otaņķis atzīst: reāli pie pētījuma strādājis viens pats ar skolotāja palīdzību. Par uzvaru pētniecības konkursā liepājnieks balvā saņēmis 900 eiro, par kuru lietderīgu izmantošanu vēl domāšot. Taču konkursa ietvaros bija arī individuālas prāta un zināšanu sacensības, kurās skolēniem vajadzēja risināt dažādus eksaktus uzdevumus un atbildēt uz jautājumiem. Valdis Pēteris atzinību guva arī individuālajā vērtējumā, tādējādi nopelnot RTU budžeta vietu.
Jaunietis gan atzīst, ka svārstās starp studijām Latvijas Universitātē (LU) un RTU, kaut tagad jau sliecoties par labu Rīgas Tehniskajai universitātei. “Ja studētu LU, noteikti izvēlētos studijas Datorikas fakultātē, savukārt RTU varētu izvēlēties vai nu kaut ko saistībā ar datoriem, vai elektrotehniku.”
Jāpiebilst, ka 2. un 3. vietu zinātniski pētniecisko darbu konkursā ieguva RTU Inženierzinātņu vidusskolas komandas “Tāpēc!” un “Jaukie antioksidanti”. “Tāpēc” dalībnieces Alise Anna Stīpniece un Evelīna Valtere pētījušas, kā no aļģēm iegūt biodegvielu. Par šo darbu meitenes balvā saņēma 600 eiro. Savukārt “Jaunie antioksidanti” – Marija Ivanova un Dana Darafeja – bija izpētījušas, kā sintezēt jaunus antioksidantus. Līdz ar trešo vietu viņas balvā ieguva 300 eiro. Kopumā par uzvaru konkursa finālā sacentās desmit komandas: trīs no RTU IZV, divas no Talsu Valsts ģimnāzijas, pa vienai no Daugavpils 9. vidusskolas, Liepājas Valsts 1. ģimnāzijas, Zvejniekciema vidusskolas, Pumpuru vidusskolas un Rīgas Rīnūžu vidusskolas. Kopumā konkursam bija iesniegti 45 darbi.
Jāpiebilst, ka individuālajā konkurencē, veiksmīgi izpildot eksakto zinātņu testu, RTU budžeta vietas reizē ar V. P. Otaņķi ieguva pat četri Talsu Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotājas Ilzes Ventiņas audzēkņi – Roberts Jānis Gaigals, Laima Bērziņa, Klāvs Adiņš un Samanta Pluģe.
RTU studiju prorektors Uldis Sukovskis, jautāts, cik bieži konkursa uzvarētāji izmanto iespēju studēt RTU, atbild: “Parasti konkursā piedalās vidusskolēni, kuri jau skolas laikā mērķtiecīgi gatavojas studēt inženierzinātnes, augstās tehnoloģijas un dabaszinātnes. Esam novērojuši, ka skolēni izmanto piešķirto iespēju bez konkursa iestāties RTU. Šie jaunieši parasti ir augsti motivēti un sevi pierāda arī studiju laikā. Piemēram, mūsu studente, kurai konkursā “Pasaule pieprasa tehniskos prātus” tika piešķirta budžeta vieta, iesaistījās RTU studentu komandā, kas uzbūvēja pneimobili un pagājušajā gadā guva uzvaru starptautiskajās sacensībās. Tāpat mūsu absolvents, RTU budžeta vietas ieguvējs, ir aizrāvies ar elektroskuteru būvi un vēlas Latvijā atjaunot motorūpnīcu. Esam pārliecinājušies, ka šim konkursam ir bijusi nozīmīga un reizēm pat izšķiroša loma tās dalībnieku dzīvē.”
