Tagad “Pēdējais lapzemietis” iznācis arī latviski. Vai nejūtaties izbrīnīts, uz vāka redzot sava vārda un uzvārda latviskoto versiju? 0


Jā, ir drusku dīvaini! Pirmo reizi redzu, ka to raksta šādi. Zviedrijā manu uzvārdu rakstīja – Tryck, jo arī zviedriski nav tieši tādas pašas skaņas kā “u” franču valodā. Ar zviedru versiju jau biju apradis, tagad ir kaut kas jauns. Romānu tulkos arī korejiešu valodā – redzēs, kā tad izskatīsies mans vārds!

Reklāma
Reklāma
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Lasīt citas ziņas

Vai joprojām sekojat notikumiem Latvijā?

Cenšos. Man ir plāni arī šajā sakarā – vai nu romāns, vai kāds darbs televīzijai, jo esmu sakrājis daudz stāstu un notikumu par Baltiju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ko jūs minētu kā būtiskāko problēmu mūsu reģionā?

Politikas jomā tā noteikti ir sarežģītā situācija ar Krieviju. Riska uztvere ir ļoti atšķirīga, un tas ir virziens, kurā vēlos strādāt savos turpmākajos darbos. Arī Baltijas valstu dramatiskā vēsture ir aizraujošs temats. Man ļoti patīk tikties ar cilvēkiem un uzklausīt stāstus. Šajā ziņā pie jums tiku lutināts, jo faktiski katrā ģimenē ir bijis kāds skarbs vai sāpīgs notikums. Vēstures notikumi Baltijā joprojām ir mazzināmi un tiek nepareizi interpretēti, tāpēc vēlos atrast veidu, kā par tiem pavēstīt plašākai publikai. Pirmoreiz ierados Baltijas valstīs 1994. gadā. Atceros centienus pievienoties Eiropas Savienībai. Tā nu jums ļoti īsā laikā bija jāspēj mainīt domāšanu, funkcionēšanas kārtību, politikas veidošanas principus. Notika referendums, pievienojāties Eiropas Savienībai, bija jāpieņem tās kārtība un likumi, un te nu, man šķiet, tika pieļauta liela netaisnība – tika sagaidīts, ka valstis, kuras 50 gadus bija okupējusi PSRS, pēkšņi un uzreiz kļūs itin visā tādas pašas kā, piemēram, Vācija vai Francija. Uzskatu, ka pret jums izturējās ļoti nežēlīgi, jo cilvēki bija spiesti adaptēties dzīvei un domāšanai pilnīgi citā sistēmā ļoti īsā laikā. Daļai sabiedrības tas nebija pa spēkam.

Svētdien, 26. februārī, no plkst. 12 līdz 13 Ķīpsalas izstāžu centrā “Latvijas grāmatu izstādes 2017” Kultūras stendā diskusijā “Noziegumam pa pēdām” par mūsdienu detektīvromānu starp žurnālistiku un izdomu diskutēs franču žurnālists un detektīvromāna “Pēdējais lapzemietis” autors Olivjē Triks un latviešu kriminālromānu rakstnieces Dace Judina un Monika Zīle. Sarunu vadīs “Latvijas Avīzes” žurnālists Artis Drēziņš.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.