Rakstnieki vienojas nozares aizsardzībai 0
Gandrīz vai visi Latvijas Rakstnieku savienības (LRS) 300 biedru ir pilni apņēmības atteikties no politkorektuma attiecībās ar varu, prasot savas nozares pastāvēšanai nepieciešamo izdzīvošanas minimumu. Šādā gaisotnē sestdien noritēja LRS pilnsapulce.
Prasību vidū ir nepieciešamība iekļaut latviešu valodas un literatūras nozari kā prioritāru Nacionālajā attīstības plānā, gan atgriezties pie iepriekšējā Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansēšanas modeļa no iezīmētiem nodokļu ieņēmumiem, gan novirzīt literatūrai vismaz 3% Kultūras ministrijas (KM) budžeta, gan beidzot iekustināt iestigušo Radošās personas statusa likumu.
“Mēs esam reāla kara situācijā, kāda nav bijusi šo vairāk nekā 20 gadu laikā, jo noniecinoša attieksme pret māksliniekiem ir vērojama visos līmeņos,” raksturoja LRS biedre, Latvijas Radošo savienību padomes (LRSP) priekšsēdētāja Ieva Struka.
Rakstniekiem bija ko teikt arī saistībā ar kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes piektdien paziņoto LTV “Panorāmā”, ka nokaitējušos situāciju attiecībās ar radošajiem ļaudīm gatavojas risināt ar padomnieku maiņu – atlūgumus jau uzrakstījuši viņas biroja vadītājs, ostu eksperts Valters Bolēvics un padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Iluta Bērziņa, bet šodien sadarbība tikšot uzteikta vēl diviem padomniekiem – Sarmītei Ēlertei un Intam Dālderim. Pēdējie abi jau pauduši, ka ministre viņiem neesot lūgusi padomus, kā veidot attiecības ar rakstniekiem.
Dzejniece Liāna Langa “Latvijas Avīzei” uzsvēra, ka pēdējais ministres paziņojums vedinājis uz domām, ka viņa beidzot ir sapratusi konstruktīva dialoga nepieciešamību un to, cik ļoti ir vajadzīgs palielināt kultūras nozares budžetu.
“Tas vieš cerību, ka esam sadzirdēti, jo uzskatu, ka kultūras ministres birojs tomēr jāvada nozares speciālistam. Cerams, ka šajā jautājumā notiks konstruktīvas konsultācijas ar Kultūras aliansi. Mazliet gan pārsteidza tas, ka sliktajā komunikācijā tiek vainoti tieši padomnieki un ierēdņi, jo tā taču bija ministre, ar kuru mēs mēģinājām sarunāties.”
Piesardzīgi optimistiska bija arī I. Struka: “Priecē, ka Žaneta Jaunzeme-Grende ir paudusi gatavību dialogam ar Kultūras aliansi. Tomēr mūs joprojām ļoti interesē ministres viedoklis jau formulētajos pamatjautājumos.”
Atmosfēru sapulcē pagalam nokaitēja KM Kultūrpolitikas departamenta direktores Jolantas Treiles ilgā, bet maz izsakošā uzstāšanās, ko zālē sēdošie novērtēja, kā “klasisku pelēkās retorikas izpausmi bez nevienas konstruktīvas apņemšanās”. Eļļu ugunī pielēja rakstnieks Juris Zvirgzdiņš, ironiski paužot, ka KM vispār būtu pelnījusi, ka to likvidē kā neefektīvu un latviešu tautai nevajadzīgu “iestādījumu”.
LRS pilnsapulcē laiks tika veltīts arī pašas savienības šā brīža situācijas novērtējumam, ko nebūt ne daudzi uzskata par rožainu. LRS priekšsēdētājs, dramaturgs Jānis Jurkāns uzsvēra, ka finansiāli LRS pagaidām vēl varētu savilkt galus kopā, ja ne sāpju bērna – Dubultu rakstnieku nama – uzturēšana, kas nes zaudējumus. Situāciju varētu vismaz kaut kā atrisināt, namu izīrējot uz vairākiem gadiem. LRS problēma ir arī tā, ka savienība strauji noveco – puse tās aptuveni 260 biedru ir sasnieguši pensijas vecumu, bet ar jaunu literātu piesaistīšanu nesokas.
