Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijā zaudēti miljoni 9
Aizvadītā gada rudenī un šā gada ziemā nedienas vajāja “Valsts nekustamos īpašumus” (VNĪ) – aptuveni pusgada laikā nācās lauzt divus līgumus ar sabiedriski nozīmīgu ēku – “Tabakas fabrikas” un Rakstniecības un mūzikas muzeja – pārbūvēm.
Rezultātā 10. martā atkāpās VNĪ vadītājs Mārtiņš Tols. “Tabakas fabrika” drīzumā piedzīvos Jurģus, kļūstot par Jaunā Rīgas teātra pagaidu mājvietu, savukārt Rakstniecības un mūzikas muzeja projekts ir iestrēdzis un valstij nodarītie zaudējumi, visticamāk, būs mērāmi miljonos, šodien vēsta Latvijas Radio.
“Muzejam jau principā būtu jābūt atvērtam un pieejamam apmeklētājiem,” saka Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš. Ēkas restaurācijas un rekonstrukcijas termiņš vienreiz jau pagarināts, tomēr to vēl joprojām ieskauj sastatnes, bet uz būvtāfeles lasāmais, ka šeit būvdarbus veic pilnsabiedrība “PMK un BBA”, vairs neatbilst patiesībai, jo līgums ar būvniekiem jau vairāk nekā pusgadu ir lauzts, un nekādi darbi ēkā nenotiek – tā ir iekonservēta.
Tagad “Valsts nekustamie īpašumi” meklē jaunu būvnieku. Viena iepirkuma procedūru noslēgusies, bet VNĪ konstatējusi, ka tā bijusi ļoti dārga un saimnieciski neizdevīga. Patlaban tiek plānots, ka būvnieku iepirkums noslēgsies līdz nākamā gada sākumam un tad arī atsāksies būvniecība. “Plānots, ka nākamā gada nogalē muzejs būs atvērts apmeklētājiem,” Latvijas Radio skaidroja VNĪ valdes locekle Līga Ermane.
Šajā gadījumā projekta iesaldēšana nozīmē vairāk nekā muzeja atvēršanas aizkavēšanos. Gandrīz droši var teikt, ka tā nozīmē arī muzeja ēkas rekonstrukcijai paredzētā Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) finansējuma zaudēšanu, atzīst Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretārs Sandis Voldiņš. Viņš norāda – ja muzeju varētu pabeigt līdz 2018. gada februāra beigām, vismaz daļu no izmaksām varētu attiecināt, taču projekta gaita neliecina, ka to būtu iespējams īstenot šajā termiņā.
Sarežģījumi bijuši arī ar citu projektu īstenošanu, taču tieši Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas projektā sekas ir vissāpīgākās, jo tā izmaksas bijušas gandrīz puse no kopējā EEZ finansējuma konkrētajā programmā, proti, pieci miljoni eiro.
Programmas kopējais apjoms bija 11 miljoni eiro, un pārējie tajā iekļautie objekti – Zaļā sinagoga Rēzeknē, visi trīs Raiņa un Aspazijas muzeji, Jūgendstila centra digitalizācija – tikuši pabeigti.
VNĪ vadība ir apņēmības pilna piedzīt no būvniekiem visus zaudējumus, ko šī projekta gaitā būs cietusi valsts, norāda Līga Ermane.
Jāatgādina, ka pilnsabiedrības “PKB un BBA” vadītājs Ivo Čerbakovs, skaidrojot, kāpēc būvnieki nespēja tikt galā ar solīto, šā gada martā norādīja uz nekvalitatīvi izstrādātu projektu.
Voldiņš, vaicāts par mācībām, kas gūtas saistībā ar Rakstniecības un mūzikas muzeja rekonstrukcijas epopeju, norādīja, ka nākotnē ilgāks laiks jāveltī priekšizpētei, lai veidotu prognozējamāku projektēšanas uzdevumu.
