Rakstniece Inga Jēruma: beidzot man ir salds miegs. Pieredze ar elpošanas aparātu 0
Kāpēc rodas krākšana? Viens no iemesliem ir sašaurināti elpceļi, kas parasti ir liekā svara dēļ. Līdzīgi kā upe, kas platā vietā plūst lēni un klusi, bet šaurākā skaļi burbuļo, jo ūdens skrien ātrāk. Arī sašaurinātajos elpceļos gaisa plūsma kļūst ātrāka un izraisa mīksto audu vibrāciju.
Ir zināms, cik daudz kaitējuma veselībai var nodarīt krākšana, pareizāk sakot sekas, ko rada ar to saistītā kaite – obstruktīvā miega apnoja. Iemiegot muskulatūra atslābinās, un audu smaguma ietekmē jau tā sašaurinātie elpceļi aizkrīt. Rodas pauze elpā.
“Tajā brīdī organisms nesaņem skābekli, sāk pazemināties skābekļa līmenis asinīs. To varētu salīdzināt ar niršanu. Pamēģiniet pusminūti noturēties zem ūdens – pēc tam nevarēsiet vien atelsties, sirdsdarbība paātrināsies, asinsspiediens paaugstināsies,” skaidro Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža. Tas organismā izraisa aizsargreakciju, trauksmi. Ja šādas epizodes nakts laikā notiek bieži, pamatīgi cieš veselība.
Smagos miega apnojas gadījumos rekomendē īrēt vai iegādāties tā dēvēto pozitīvā spiediena terapijas iekārtu, kas palīdz naktī elpot. Tā darbojas pēc kompresora principa – gaisu zem neliela spiediena caur deguna masku padod elpceļos, notur tos vaļā. Nejauši uzzinu, ka sena paziņa, rakstniece Inga Jēruma iegādājusies šādu aparātu.
Stāsta Inga Jēruma: “Kad īsti sāku krākt, neatceros, bet zinu, ka 70.–80. gados mans vīrs no rītiem zobojās: “Kam tu pa nakti telegrafē?” Es izlaižot tādas skaņas, kas atgādina cara laiku telegrāfa aparāta klaboņu.
Nesenākā laikā reizēm modos ar sajūtu, ka plaušās vispār nav gaisa, klepoju, bet dažbrīd bija sajūta, kā aizrijoties – šķita, ka tūlīt nosmakšu. Kad panika beidzās, viss atvērās un varēju mierīgi klepot, elpot un gulēt tālāk. Miegs gan bija caurs. Taču galvenais – dienas laikā pietika man kaut kur apsēsties, dažas minūtes pasēdēt, un jau uzmācās snauda. Varēju aizmigt jebkur – tramvajā, teātrī, lasot grāmatu, skatoties televīziju.
Nepatīkamus mirkļus sagādāja arī krākšana. Braucot ekskursijā, vienmēr vajadzēja meklēt otru krācēju, ar kuru dalīt istabu. Bērni un vēlāk mazbērni aizrādīja, ka mana krākšana ne sevišķi patīk. Draudzenes stāstīja, ka pat skaitījušas sekundes, līdz es atkal ievilku elpu.
Kad presē sāka parādīties skaidrojumi par obstruktīvo miega apnoju, sapratu, ka laikam mani piemeklējusi šī liga. Biedēja piebilde, ka ārstēšana izmaksā diezgan dārgi. Tomēr, līdzko parādījās nedaudz brīvo līdzekļu, teicu sev: “Jēruma, ir laiks!”
Miega slimību centrā mani pieņēma ārste Marika Daudze. Iztaujāja, pēc tam iedeva līdzi īpašu diagnostikas ierīci. Konsultācija un aparāta izmantošana maksāja 135 eiro. Par vienu nakti pārējie stāstīja, ka es gulēju seklā miegā un ik pa divām minūtēm aizturēju elpu. Ilgākā neelpošanas pauze bijusi pat 70 sekundes! Nomodā taču es to nekādi nespētu. Īsāk sakot – obstruktīvā miega apnoja diezgan nopietnā formā.
Man ieteica iegādāties elpošanas aparātu. Degunam vajadzēja uzlikt masku, caur kuru plaušām pieplūst gaiss. Vispirms nedēļu izmēģināju šo aparātu un par to samaksāju 65 eiro.
Pirmā nakts pagāja nemierīgi – guli nu ar tādu uzpurni! Aparātā kaut kas mirkšķināja, kustējās caurule, kas to savieno ar sejas masku… Uz rīta pusi tomēr aizmigu. Atcerējos dakteres Daudzes teikto: sākumā galvenais ir pacietība. Nākamā nakts bija patīkamāka – septiņas stundas dziļa miega bez pamošanās. Izrādās, 85% apnojas pacientu labi pierod pie sejas maskas. Priecājos, ka esmu starp tiem.
Sapratu, ka elpošanas aparāts man ir nepieciešams, taču Miega centrā tie maksā 600–700 eiro! Bērni man ir iemācījuši izlūkot piedāvājumus internetā. Tā arī darīju. Firmā BMC šāds aparāts ar atlaidēm maksāja 359 USD jeb 330 eiro. Pasūtīju un drīz vien saņēmu, samaksājot arī 70 eiro muitas nodokli. Aparāts ražots Ķīnā (kas gan tur nav ražots!), taču tam ir ES sertifikāti.
Tagad guļu ar sejas masku un elpoju mitrinātu gaisu, ko aparāts piegādā automātiski, tiklīdz maska pieskaras sejai. Ir mazliet dīvaina sajūta gulēt ar uzpurni un saitēm uz galvas, taču mundrums nākamajā dienā atsver visu. Neatceros, kad būtu tik labi izgulējusies, laikam vienīgi bērnības vasarās pie vecmāmiņas laukos.”
Visu rakstu lasiet žurnāla 36,6°C marta numurā vai tā elektroniskajā versijā!
