“Rakstāt par krietniem cilvēkiem” 1
Vai esat abonējuši “Latvijas Avīzi” nākamajam gadam? To jautāju mūsu ilggadējiem lasītājiem.
Tekla Bojāre Jaunmārupē: “Jā, esmu pasūtījusi laikrakstu nākamā gada pirmajiem četriem mēnešiem. Protams, tāpat kā daudzi, arī es vispirms ieskatos pēdējā lappusē, kur publicē cilvēku atsauksmes un viedokļus. Izlasu komentāru, veselības un pensionāriem domāto lappusi. Patīk lielās intervijas. Vēl prātā nesenā saruna ar akadēmiķi Jāni Stradiņu. Vērtīgākos rakstus izgriežu un saglabāju. Taupu arī “Lauku Avīzes pirmo gadu komplektus, kur katrā numurā juristi sniedza skaidrojumus par tolaik aktuālo zemes reformu. Šīs rakstiskās atbildes ņēmām līdzi uz pagastu, kad bija jācīnās, lai atgūtu savu zemi. Avīzei esmu uzticīga joprojām.”
Astra Freivalde Dundagā: “Patīk, ka rakstāt par krietniem cilvēkiem. Abonēju un lasu kopš pirmā numura. Parasti abonējam ik mēnesi.”
Indulis Dambergs Viesītes novadā: “Pastniecei jau iedevu naudu, lai noformē abonementu visam gadam. Gan “Mājas Viesim”, gan “Latvijas Avīzei”. Pensija, uzskatu, man laba, bet galvenais, ka pats vēl kustos – sagādāju sev malku, izaudzēju kartupeļus, kāpostus, gurķus. Ir latvieši, pat represētie, kas jau sāk slavēt veco iekārtu, bet es saku – dzīvoju labāk nekā padomju laikos. “LA” ir vienīgā avīze, ko lasu.”
Irina Berķe Beverīnas novadā: “Laikrakstu pasūtu visam gadam. Dzīvoju pēc principa – kam vajag, tam nauda atrodas. Laikrakstā tagad mazāk reklāmu, tas mums, lasītājiem, patīk, bet saprotu, ka reklāma vajadzīga, lai izdevums izdzīvotu. Avīzē patīk lauksaimniecības tēmas, jo visa mana dzīve ir saistīta ar laukiem. Minu krustvārdu mīklas, izpētu “Lasītāju balsis”. Reiz biju tā noskaitusies uz kādu zvanītāju, ka ķēros pie telefona. Tā kundze izteicās, ka mazās pensijas saņemot tie, kas maz strādājuši. Tas gan ir galīgi šķērsām! Manas paaudzes cilvēki lielākoties ir ar ļoti lielu darba stāžu, bet pensija maza, jo pensijā aizgājām lielajā pārmaiņu laikā deviņdesmito gadu sākumā. “LA” mani interesē raksti par politiku, to pasniedzat ļoti objektīvi, nevienu īpaši neizceļot. Lappuses ar vērtīgākajiem rakstiem izņemu un saglabāju.”
