Kamieļu parka “Rakši” saimnieki: Mēs jau sen vairs to neuztveram tikai kā biznesu – tas ir dzīvesveids 2
Konkursa Eksporta un inovācijas balva kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” mēs meklējam tos, kuri spējuši izveidot produktus un pakalpojumus, kas piesaista, neraugoties uz attālumu un robežām. Tie ir inovatīvi produkti ar augstu pievienoto vērtību, kas veidota, saglabājot vietējos resursus, un tiek attīstīti, ņemot vērā vietējās kultūras, dabas, sociālos, ekonomiskos un citus aspektus. Produktus vērtējam divās grupās – komersantu veidotie tūrisma produkti un biedrību, nodibinājumu, plānošanas reģionu vai pašvaldības iestāžu veidotie tūrisma produkti.
Kamieļu parks “Rakši” atrodas 7 kilometrus no Cēsīm un te mīt vairāk nekā 200 dzīvnieki: kamieļi, lamas, alpakas, lemuri, Austrālijas ķenguri, zebras, puatū ēzeļi, Valē melnkakla kazas, Valē melndeguna aitas, Hailandes govis, krāsainie papagaiļi aras, emu, strausi, surikāti, jūras cūciņas un truši.
“Rakšos” ir pieejamas izjādes ar kamieļiem, pastaigas ar lamām, izbraucieni ēzeļu pajūgos, tiešā kontakta lemuru barošana un daudzas citas izklaides, kafejnīca “Camel Cafe”, kā arī uz uguns gatavotu marokāņu ēdienu tadžīnas.
Suvenīru veikalā pieejama kosmētika ar kamieļu pienu, dažādi adījumi no kamieļu, lamu un alpaku vilnas, kā arī segas ar šo dzīvnieku vilnas pildījumu.
“Rakšos” tiek ražots arī organiskais mēslojums dārzkopjiem un puķu audzētājiem, kura sastāvā ir kamieļu, lamu un alpaku kūtsmēsli.
Koncepta viesnīca “Rakši” ir iekārtota marokāņu stilā ar daudziem Austrumu kultūras interjera stila elementiem. Turklāt uz katra soļa viesnīcā ir kamieļi – gan sienas rotājumos, gan uz kanvām, gan dekoros un pat uz mēbelēm.
Bet šoreiz – par lemuriem un visu ap tiem!
“Šādi mēs vedam cilvēkus. Kā jūs paši redzat, šeit ir ārkārtīgi tīra vide izveidota. Dzīvo ķenguri, vasarā lemuri ārā uz lemuru salas, un tāpēc mēs arī izvairāmies, ka šeit apmeklētāji brauc ar savām mašīnām, un vedam viņus uz tejieni. Apmeklētāji nopērk biļeti Kamieļu parkā “Rakši”, tur ir autobusa pietura, kas speciāli nosaukta kā “Lemuru pietura”, viņi kāpj autobusiņā un tiek atvesti šeit,” stāsta “Rakšu” saimniece Elija Krauze.
Kā radās ideja par lemuriem?
“Rakšu” saimnieks Kristaps Blaus atzīst, ka ideja par to radusies, esot Kiprā, Pafos zoodārza apmeklējuma laikā: “Ieraudzījām lemurus un paši izbaudījām šo pakalpojumu uz visiem simts. Ar Eliju runājām un teicām: “Kaut kas tāds ir vajadzīgs arī Latvijā”. Tās emocijas, ko ieguvām tur, jāiedod arī latviešiem.”
Saimniecībā mīt 24 lemuri no trim Eiropas valstīm. Pirmie ieceļoja no Dānijas, nākamie no Vācijas un trešie no Francijas. “Tas ir tāpēc, lai mēs, kad viņus pavairojam, varam mainīt tēvus un nebūtu radniecības, jo lemuri ir ļoti jūtīgi un viņi dzīvo tikai savā ģimenē, viņi nepieņem svešus no svešām ģimenēm,” paskaidro Blaus.
Lemuru mājā dzīvo četras ģimenes – Mato ģimene, Robčika ģimene, Džuliana ģimene un Franča ģimene.
Kā norit lemuru barošana?
“Cilvēki atbrauc, viņiem tiek novadīta instruktāža par to, ko un kā drīkst darīt un ko nedrīkst darīt. Cilvēki nāk pie lemuriem iekšā un viņus baro,” stāsta “Rakšu” saimnieks.
“Cilvēkiem tas ļoti, ļoti patīk. Tas ir jāizbauda, to nevar tā izstāstīt. Viņi ne ar nagiem, ne ar zobiem nepieskaras cilvēkiem, viņi vienkārši uzlec ar mīkstu lēcienu iesēžoties un ir ļoti draudzīgi.”
Šeit apmeklētāji ne tikai izklaidējas, bet arī gūst izzinošu informāciju par lemuriem: “Izstāstām par viņu dzimteni, no kurienes viņi ir nākuši, ko un kā viņi ēd, cik daudz viņi ēd. Ļoti interesants fakts, piemēram, mēs esam konstatējuši, ka 20 lemuri vienā mēnesī apēd tūkstots banānus. Un tā ir tikai viena pozīcija.”
“Cilvēkiem ļoti interesē, kā tā var būt, ka visu dienu pie viņiem nāk un nāk, un šie mīlīgie radījumi netiek pārbaroti? Lemuriem ir ļoti ātra vielmaiņa un viņi var ēst visu dienu. Ja arī šeit tūristi nenāktu iekšā, viņiem būtu jābūt visu dienu uz galda pieejamai paplātei ar ēdieniem, kurus viņi var baudīt visas dienas garumā,” stāsta Blaus.
“Cilvēkiem ļoti patīk šis pakalpojums, tās ir tādas emocijas! Visvecākais kungs, kuram bija kādi 80 gadi, noteica: “Es savā dzīvē esmu pieredzējis daudz. Var skatīties uz uguni, kas deg visu laiku, var skatīties ūdenī, uz upi, kura tek, un tagad es vēl savā mūžā piedzīvoju, kā arī var visu laiku uz lemuriem skatīties”,” atminas viņš.
Iekštelpās apmeklējums ilgst ap 12 minūtēm, savukārt vasarā, kad lemuri būs āra voljēros, būs iespēja tos apmeklēt un kopā pabūt ilgāku laiku.
Ar lemuriem sapazinušies esam. Tagad iepazīsimies ar cilvēkiem, kuri rūpējas par mazajiem draugiem.
Cilvēku rūpes un ieguldītais darbs “Rakšos”
“Rakšu” saimniece Elija Krauze atklāj, ka sākotnēji “Rakši” tika veidots kā ģimenes uzņēmums: “Šeit strādājam mēs paši, šeit strādā mūsu vecāki, mūsu bērni. Patiešām tā arī ir – pat mazbērni vasarā iesaistās.”
“Darbinieku pamatsastāvs mums nomainās ik pa septiņiem gadiem. Kodols mums parasti ir desmit līdz padsmit cilvēki. Otra daļa parasti nāk klāt aktīvās sezonas laikā – jaunieši, skolēni, studenti. Ir pat bijis tā, ka atnāk strādāt pie mums 15 gadu vecumā, un šobrīd šiem jauniešiem jau ir 21 gads, un viņi joprojām vasarā strādā pie mums.
Manuprāt, tādā kontekstā noteikti esam sevi pierādījuši, kā labu darba devēju. Darbs šeit ir interesants, neviena diena nav vienāda. Kolektīvs ir foršs. Mums nekad nav bijis tā, ka mums būtu jācīnās vai jāuztraucās par darbiniekiem,” stāsta Krauze.
Kādas vērtības piemīt “Rakšu” darbiniekiem?
“Nr. 1 tā ir komunikācijas prasme. Ir jāmāk noreaģēt visādās situācijās. Otra lieta ir valodas – latviešu, krievu, angļu – tas ir tas absolūtais trio, kas noteikti ir vajadzīgs, lai spētu saprasties ar mūsu viesiem.
Un trešā, ko es vienmēr saku, ir jāpatīk dzīvniekiem un ir jāpatīk tam, kas šeit notiek, jo neviena diena nav vienāda, katrā notiek kaut kas citādāks, ir situācijas, uz kurām ir jāspēj reaģēt, piemēram, izmucis lemurs vai tas, kas mums bija noticis, papagailis ara, par kuru mēs domājām, ka viņš nemāk lidot, viņš izlidoja un uzlidoja augšā uz priedes – mēs dabūjām viņu lejā,” stāsta “Rakšu” saimniece.
Ceļš pie lemuriem
“Lemuri ir aizsargājami dzīvnieki. Mums ir ļoti stingri Pārtikas un veterinārā dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes uzraudzība. Viss process, kamēr mēs uzbūvējām pareizas ēkas, atvedām lemurus, mums aizņēma divus gadus. Kad mums likās, ka esam jau iekārtojuši foršu telpu, kurā varētu dzīvot lemuri, atbrauca Dabas aizsardzības pārvalde un ļoti nopietni un pamatoti mums deva ieteikumus, kā mums ir telpa jāpārveido.
Ārkārtīgi liels palīgs mums ir arī vetārste Jana Kļaviņa, kas strādā ar mūsu lemuriem. Un pašā sākumā mēs arī iztulkojām lemuru rokasgrāmatu no angļu valodas uz latviešu, lai ir pieejams materiāls visiem darbiniekiem, gan par ēdināšanu, gan par viņu pavairošanu, gan viņu reakciju dažādās situācijās.
Piemēram, viņi pēkšņi var sākt klaigāt un mēs varam nezināt, no kā tas ir, bet viņi ierauga košākas krāsas mašīnu, vai, piemēram, visvairāk viņiem nepatīk suns vai lapsa, kas skrien gar māju, un tad pilnīgi notiek tāda kā džungļu sasaukšanās, briesmu signāls, un visa telpa skan, ” stāsta saimnieki.
Cilvēku mīlestība pret dzīvniekiem un ģimenes spēks ir “Rakšu” panākumu atslēga.
Kur smelties darba sparu?
Atbildot uz jautājumu, kā viņiem izdodas sabalansēt ģimenes dzīvi ar saimniekošanu, Elija Krūze saka: “Mēs jau laika gaitā esam nonākuši pie tādām vairākām tēzēm, ar kurām mēs jau kā guru varam dalīties. “Rakši” ir dzīvesveids. Mēs jau sen vairs to neuztveram tikai kā biznesu, bet tas ir dzīvesveids.
Un to, ko es varu pateikt, tas ir dzīvesveids gan ar saviem plusiem, gan ar saviem mīnusiem. Lielākais izaicinājums visu laiku ir spēt sabalansēt privāto dzīvi un darba dzīvi, jo mēs dzīvojam šeit, mēs nedzīvojam nekur ārpusē. Piemēram, mūsu darbinieki vakarā aizver vārtus un aizbrauc mājās, mēs joprojām esam šeit. Ja kāds dzīvnieks iebļaujas ne tā kā vajag, tad Kristaps ir gatavs skriet palīgā, ja kādam viesnīcā ir mazākā vajadzība, zvana telefons, ceļos es un eju es. Tāds ir šis laiks. Vienmēr ir ļoti pareizi jāsadala atbildības un tad jau kaut kā var izairēt to visu,” smaida saimniece.
Raidījumu cikls tiek finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” un Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas “Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā”.
