Raķeškrāsns siltumnīcā: ierīkojam saviem spēkiem 1
Vai iespējams ierīkot raķeškrāsni, par kuru bija rakstīts “Praktiskā Latvieša” 8. oktobra numurā, siltumnīcā, un vai tā atšķiras no krāsns, ko ierīko mājā? JĀNIS LIEPĀJĀ
“Novembrī pēc kāda saimnieka lūguma ierīkošu raķeškrāsni 10 x 50 metru lielā siltumnīcā. Būtībā tās būs divas krāsnis, kurām kurtuves atrodas siltumnīcas vidū, bet dūmgāzes tiks izvadītas pa garām caurulēm uz abiem siltumnīcas galiem. Es veidotu divas caurules no vienas krāsns kurtuves, taču siltumnīcas saimnieks tā nevēlas,” skaidro Tomass Krīgers no Lejas Varicēniem Smiltenes apkaimē.
“Runājot par siltumnīcai domātās raķeškrāsns konstrukciju, to var veidot tieši tādu pašu kā mājai, taču siltumnīcā nav nepieciešams ierīkot ne apsildāmu solu, ne guļvietu, kā tas tiek ierīkots mājā. Prātīgāk ir dūmkanālu kopā ar akmeņu masu ierakt zemē. Sistēma sildīs zemi, un no tās sasils arī gaiss.”
Krāsns darbības princips ir vienkāršs (attēlā). Šāļus ievieto degšanas kamerā no augšas. Taču deg tikai to apakšējie 10 centimetri. Kad tie nodeguši, šāļi paši noslīd uz leju. Ierīcē ir ļoti spēcīga vilkme, un sakarsušās dūmgāzes pa 66 cm garu tuneli sasniedz vertikālo šahtu un strauji ceļas uz augšu. Vertikālā šahta, kas izgatavota no izturīga metāla (diametrs 200 mm), ir izolēta ar akmensvati un visa konstrukcija paslēpta 200 litru tilpuma metāla mucā. Vertikālās šahtas izejā turbulences dēļ veidojas temperatūras kāpšanas sistēma, temperatūra kāpj līdz 800–1000 grādiem un sāk degt pašas dūmgāzes. Tas arī ir krāsns efektivitātes noslēpums, tāpēc nepieciešams tik maz malkas – kurināmais sadeg pilnībā. Pāri paliek vien ogļskābā gāze un ūdens tvaiks, kas bija kokā. Ļoti karstā gāze tiek izvadīta pa garu siltummūri. Izplūstot skurstenī, dūmgāzu temperatūra ir vairs tikai 60 grādu.
