Politologs: Zviedri ir orientēti uz savām interesēm. Cerēt, ka viņi aizstāvēs mūsu, ir neprāts 157
Zviedri ir orientēti uz savām interesēm. Cerēt, ka viņi aizstāvēs mūsu intereses, ir neprāts, TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” atzina politologs Filips Rajevski. Viņš atgādina, ka Zviedrija vienmēr domā par sevi un savu sabiedrību: “Tas vienmēr ir jāatceras.”
Politologs uzsver, ka Latvijas drošība ir mūsu pašu rokās: “No politisko signālu viedokļa viennozīmīgi pozitīva ir Zviedrijas esamība NATO, Baltijas jūras kļūšana par NATO iekšējo jūru, bet tas nerisina mūsu problēmas.”
Visiem Latvijas politiķiem un aktīvistiem, kuri mēģina meklēt problēmas risinājumu ārpusē, Rajevskis atgādina, ka ārpusē risinājuma nav: “Mūsu drošības risinājumi ir iekšienē – mūsos.”
Taču viņš uzsver, ka Zviedrijas pievienošanās NATO viennozīmīgi ir pozitīvs signāls un ļoti spēcīga ziņa Krievijai: “200 gadu ilgā neitralitāte politikas pārtraukšana ir milzīgs lūzums un milzīgas pārmaiņas Zviedrijas politikā.”
Jau vēstīts, ka Latvijas amatpersonas, sveicot Zviedriju ar uzņemšanu NATO, atzina, ka Zviedrijas uzņemšana stiprinās reģiona un visas alianses drošību.
Valsts prezidents Edgars Rinkevičs paziņojumā sociālajos tīklos norādīja, ka Zviedrijas uzņemšana aliansē ievērojami uzlabos gan reģionālo, gan sabiedroto drošību. “Baltijas jūra tagad ir NATO ezers,” raksta prezidents.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsver, ka no šī soļa iegūs Latvijas, NATO un Baltijas jūras reģiona drošība un aizsardzība.
Savukārt aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) apsveica Zviedrijas aizsardzības ministru Polu Jonsonu un Zviedrijas iedzīvotājus. Viņaprāt, ar Zviedriju kā sabiedroto Baltijas reģiona atturēšana un aizsardzība ir kļuvusi spēcīgāka nekā jebkad agrāk.
Latvija ar nepacietību gaidot Zviedrijas bataljona pievienošanos NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā, vēsta Sprūds.
Apsveikumiem pievienojās arī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV), kurš norādīja, ka Zviedrijas pievienošanās aliansei ievērojami stiprinās Latvijas, reģiona un alianses drošību kopumā.
Jau ziņots, ka ka visas NATO dalībvalstis ratificējušas Zviedrijas uzņemšanu NATO.
Reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Zviedrija 2022.gada maijā kopā ar Somiju pieteicās dalībai NATO. Abu valstu uzņemšanu ratificēt kavējās Turcija un Ungārija.
Somija pievienojās NATO pagājušā gada aprīlī.
Turcija ratificēja Zviedrijas uzņemšanu šogad janvārī.
Ungārija, kuras premjerministram Viktoram Orbānam ir ciešas attiecības ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, bija vienīgā dalībvalsts, kas vēl nebija ratificējusi Zviedrijas uzņemšanu aliansē.
Līdz ar Zviedrijas uzņemšanu NATO aliansē ir 32 dalībvalstis.
