Rajevskis par “Rail Baltica”: Valsts nav spējīga menedžēt šādus projektus. Lai dod tiem, kas māk! 90
Šī brīža izvēlētā valdības taktika, ka tagad nemaksāsim būvniekiem, mēs tā kā paskatīsimies, kāpēc tik dārgi viss sanāca. Tā ir pareiza taktika, vai tā dod pareizu signālu, kādam šo projektu finansēt, īpaši, ja mēs runājam arī publisko-privāto partnerību un tamlīdzīgi? Šādu jautājumu TV24 raidījums “Ziņu top” uzdeva Filipam Rajevskim, politologam, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājam.
“Man bail, ka tas vienkārši parāda to, ka valsts nav spējīga menedžēt šādus projektus, mūsu valsts nav spējīga! Visi tie cilvēki, kas ir menedžējuši šo Rail Baltica gadiem ilgi, to viņi nav bijuši spējīgi samenedžēt. Līdz ar to – projekts maksimāli ir jāatdod tiem, kas to prot!” tiks skarbs savā redzējumā ir politologs.
Šajā gadījumā šis ir galvenais signāls – tas, ka notiek kaulēšanās, saka Rajevskis. “Un kaulēšanās vienmēr notiek starp valsti un uzņēmējiem. Tie uzņēmēji, kuri sāk strādāt ar valsti, viņi labi saprot riskus, līdz ar to tas nav nekas tāds jauns.” Bet par šo menedžmenta nespēju, kāda tiek demonstrēta, tad rodas jautājums, vai tiek izdarīti secinājumi arī valstiski, ka, ja ja mēs nemākam menedžēt, tad varbūt tomēr atdodam tiem, kas māk to darīt!”
Briškens: EDzL ir jāturpina runāt ar “Rail Baltica” starptautisko staciju būvniekiem
Par “Rail Baltica” izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgajai SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) ir jāturpina runāt ar “Rail Baltica” starptautisko staciju būvniekiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P), komentējot starptautisko staciju sadārdzinājumu un iespējamos risinājumus. “Es domāju, ka arī būvnieks ir ieinteresēts ne tikai saņemt norēķinu par paveiktajiem darbiem, bet domāt arī, kas ir nākamie soļi,” sacīja Briškens.
Tostarp ministrs skaidroja, ka noslēgtajos līgumos arī valstij ir korekti jāpilda savas saistības, kā arī bija svarīgi iedziļināties izmaksu indeksācijas kārtībā, ko jaunā EDzL valde ir paveikusi. “Mēs varam konstatēt, ka, no valsts perspektīvas skatoties, līgumi, kas 2019.gadā ir noslēgti par abām stacijām, bet lielāka problēma ir tieši Rīgas centrālā stacija, nav ideāli,” papildināja ministrs.
Viņš sacīja, ka EDzL savulaik ir mēģinājuši ļoti daudz tehnisku risku pārlikt uz būvnieka atbildību, pretī būvnieks ir ielicis augstākas riska prēmijas, lai kompensētu šos papildu riskus, un ir bijusi vienošanās, ka izmaksu indeksācija nav nekādā veidā ierobežota, tai nav griestu.
“Vairāku desmitu miljonu eiro sadārdzinājums ir tāpēc, ka savulaik Latvija nav ieviesusi starpposma priekšfinansējumu no valsts puses. Eiropas Savienības (ES) finansējums nāk porcijās, un gadās situācijas, ka iepriekšējā uzsaukuma finansējums ir beidzies, bet nākamais vēl nav pieejams un veidojas naudas plūsmas pārrāvums,” papildināja ministrs.
Tāpat viņš vērsa uzmanību, ka ir jāatrod risinājums, lai valsts pildītu savas saistības, kā arī tas ir Latvijas starptautiskās reputācijas jautājums.
