Rajevskis par kredītu procentu likmju atlaidēm: “Mēs glābām bankas 2009.gadā. Šis ir neveikls veids, kā piespiest bankas par to glābšanu samaksāt” 55
“Tā problēma ir tā, ja mēs arī vēsturiski skatāmies, mēs glābām bankas 2009.gadā. Šis ir neveikls veids, kā piespiest bankas tomēr par to glābšanu samaksāt,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” sacīja politologs, sabiedrisko attiecību aģentūras “Mediju tilts” līdzdibinātājs Filips Rajevskis, diskutējot par aktuālo tematu saistībā ar grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu un arī hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas.
“Mēs īstenībā baigi nopietni samaksājām 2009.gadā. Mēs samaksājām ar saviem iedzīvotājiem – mēs paglābām zviedru bankas. Protams, mums arī bija interese paglābt! Mēs paglābām to pašu “Citadeli” – izglābām…Un viņi dabūja bankai to investoru par ne pārāk lielu cenu – būsim reāli!” uzsvēra politologs Rajevskis. Turklāt šajā situācijā, kā “tas ir noformēts”, tas ir neveikli.
“Tad, kad tu sāc iejaukties banku biznesā – tas ir neveikli, tur nekas labs nesanāks. Es neticu elegantam risinājumam. Bet, kad ir runa par to, kā tad, kad jums ir slikti, mums ir jāglābj bankas, un, kad bankām ir labi, tad viņas, tā teikt, vārās naudā, tur ir tā…” domīgi uzsvēra Rajevskis TV24 raidījumā “Preses klubs”.
Politolgs vērsa uzmanību uz vēl kādu aspektu, kas saistīts ar Eiropas Centrālo banku (ECB) un Latvijas Banku.
“Tas, ka viņas šobrīd vārās naudā, tas ir skaidrs, bet ir jāatceras vēl viens faktors: mūsu pašu valsts pārstāvis Eiropas Centrālajā bankā arī balso par likmju celšanu. Viņš [Mārtiņš Kazāks – Latvijas Bankas prezidents, red.] to arī publiski ir teicis, ka atbalsta likmju celšanu kā inflācijas slāpēšanas mehānismu,” norādīja Rajevskis.
Līdz ar to, viņaprāt, šajā situācijā sanākot tā, ka Saeimā notiek viens, savukārt Latvijas Bankā kaut kas cits. “Un tad mēs skatāmies uz inflāciju – vai tad mēs esam pret slāpēšanu vai par slāpēšanu? Tagad atkal radot kaut kādu mehānismu un izbrīvējot naudu, mums atkal inflācija ies uz priekšu,” uzskata politologs.
“Būsim reāli – šis moments bija tad, kad noslāpa inflācija, tāpēc, ka cilvēki atdod to naudu bankās. Tā situācija ir daudzdimensionāla, viņa nav viennozīmīga,” tā TV24 raidījumā savu viedokli pauda Rajevskis, apspriežot gaidāmās izmaiņas likumdošanā, kas uzliktu par pienākumu bankām piemērot 50% atlaidi hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu.
Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai domātajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, plāno paredzēt arī hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu, kuru maksātu bankas.
Komisija rosina, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva tiek maksāta par patērētājiem izsniegtajiem kredītiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar Latvijā esoša nekustamā īpašuma hipotēku. Komisijas priekšlikums paredz, ka hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu par kalendārā gada ceturksni nosaka 0,5% apmērā no nodevas maksātāja kopējās izsniegto hipotekāro kredītu atlikumu summas attiecīgā ceturkšņa pirmajā datumā.
Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) skaidroja, ka līdzekļi, kas tiks iegūti no šīs nodevas nomaksas, paredzēti kredītņēmēju atbalsta programmas finansēšanai – līdzekļi tiks novirzīti, lai segtu nesamērīgo kredīta procentu maksājumu pieaugumu.
Pēc Budžeta komisijas aplēsēm, bankas katru ceturksni nodevas veidā iemaksās aptuveni 20 miljonus eiro jeb 80 miljonus eiro gadā. Komisijas ieskatā šie līdzekļi būs pietiekami, lai sniegtu hipotekāro kredītu ņēmējiem 50% atlaidi hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm.
Ja kredītiestāde brīvprātīgi samazinās kredīta procentu likmi par 50%, hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva kredītiestādei nebūs jāmaksā, paredz komisijas priekšlikumi.
