Rajevskis: “Man visvairāk patīk, ka tiek solīts samazināt birokrātisko slogu, bet saglabāt birokrātus” 1
Pēdējās nedēļās bieži tiek diskutēts par Latvijas valdības plāniem ieviest nulles budžetu, kurā tiks rūpīgi pārskatīti visi valsts izdevumi, lai noskaidrotu, kuri no tiem ir lieki un kurus iespējams samazināt. Tomēr, kā norāda politologs Filips Rajevskis, šobrīd šī ideja izklausās vairāk pēc solījuma, nevis reāla plāna, jo nav skaidrs, kādi būs konkrētie uzdevumi un kādi riski šāda pieeja var radīt.
“Ja mēs skatāmies uz tām nulles budžeta idejām, par kurām visi tik optimistiski runā, es domāju, ka būtu ļoti labi, ja mēs gribam kaut ko sasniegt ar nulles budžetu, tad arī jāpasaka, ka mēs ejam uz budžeta pārskatīšanu ar konkrētiem uzdevumiem,” saka Rajevskis. “Problēma ir tāda, ka šobrīd visi par to runā, bet neviens nesaka, kāds būs uzdevums.”
Kā norāda politologs, visbiežāk tiek minētas vispārīgas frāzes par “racionalizēšanu” vai “pārskatīšanu”, bet konkrēti mērķi un uzdevumi netiek izklāstīti. Viņaprāt, jābūt skaidri izvirzītiem mērķiem.
“Mēs ejam uz nulles budžetu, visiem jānogriež 5%,” skaidro Rajevskis, norādot, ka šāds solījums ir politisks uzstādījums, kuru vajadzētu pamatot ar konkrētām prioritātēm un vajadzībām.
TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” tika apspriesta vēl viena būtiska tēma — vai šāda pieeja patiesi samazinās birokrātisko slogu, kā tiek solīts? Rajevskis pievērš uzmanību kādai pretrunai, kas bieži izskan šajā diskusijā: “Man visvairāk patīk, ka tiek solīts samazināt birokrātisko slogu, bet saglabāt birokrātus. Tas nav iespējams,” viņš uzsver, norādot, ka bez būtiskām izmaiņām sistēmā pat lielākās piepūles birokrātijas samazināšanai nevedīs pie reāliem rezultātiem.
Kopumā Rajevskis uzskata, ka nākotnē valdībai jādomā par konkrētiem un skaidriem plāniem, kā īstenot nulles budžetu, jo pat šķietami vienkārši solījumi par 5% samazināšanu, ja tie netiek pamatoti ar konkrētiem izskaidrojumiem, paliks tikai uz papīra.
