Rajevs: “Tā nav normāla situācija, ka svešas valsts bruņots lidaparāts atrodas mūsu gaisa telpā” 144
“Galvenā lieta, ko visiem cilvēkiem ir jāsaprot, ka visi mēs saprotam to, ka kaut kas ir nogājis greizi… Tā nav normāla situācija, ka svešas valsts bruņots lidaparāts atrodas mūsu gaisa telpā, un mēs gandrīz neko praktiski neizdarām, lai tiktu galā ar šo problēmu,” tā TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” sacīja NBS rezerves pulkvedis un 14.Saeimas deputāts (frakcijām nepiederošs), IeM parlamentārais sekretārs Igors Rajevs, komentējot 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā no Baltkrievijas puses ielidojušo un nokritušo Krievijas “Shahed” tipa dronu, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām.
“Labi, ka tas notikums beidzās tā, kā tas beidzās, un tas nokrita tur, kur nebija ne iedzīvotāju, ne māju vai kā cita un nenodarīja nekādu skādi,” turpināja komentēt Rajevs. “Galvenā doma, ko es domāju, ka visiem ir jāsaprot, ka bruņotie spēki [NBS] un Aizsardzības ministrija ir sapratuši, ka situāciju ir jāuzlabo. Uz to norādīja arī Valsts prezidents. Un es esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā viņi izdarīs visu, kad nākošreiz kāds svešs objekts parādīsies mūsu gaisa telpā, lai mēs tam būtu gatavi un varētu stāties pretī jebkuram jaunam izaicinājumam,” cerību pauda NBS rezerves pulkvedis Rajevs TV24 raidījumā.
Vienlaikus Rajevs uzsvēra, ka iedzīvotājiem “nevajag iedziļināties tajās lietās”, kas skar algoritmus, pēc kuriem tiek izlemts, vai NATO iznīcinātāji no Lielvārdes bāzes pacelsies gaisā vai nē. Viņš raidījumā detalizētāk klāstīja, kas un kam no NATO puses dod pavēles, un kādas tiesības ir Latvijas pusei ietekmēt šos NATO lēmumus. “Tālāk tās ir detaļas un par tām detaļām jārunā bruņotajiem spēkiem ar attiecīgo NATO pavēlniecību, kur tad ir jāizskaidro un jāprecizē visi šie jautājumi, ja nākošreiz kas tāds līdzīgs vai jauns atgadīsies. Labi ir, ja tu mācies no svešām kļūdām, bet vajag mācīties arī no savām kļūdām! Bet vajag būt arī spējīgiem paredzēt lietas, kuras notiks uz priekšu,” atzina Rajevs.
Tāpat esot zināma lieta, ka “šis ir dronu karš”, tāpēc bija skaidrs, ka dronu draudi ir reāli. “Tāpēc vajadzēja paredzēt, ka tāda situācija varētu notikt,” teica NBS rezerves pulkvedis. Viņš piebilda, ka pagaidām vēl jāsagaida izmeklēšanas rezultātus, kad arī vairāk varēs spriest par to, kas īsti bija noticis Rēzeknes novadā. Rajevs TV24 raidījumā stingri uzsvēra: “Mums ir jābūt gataviem, ja kaut kas tāds nākošreiz notiks, lai mēs būtu absolūti gatavi un mums būtu skaidrs, kādā veidā rīkoties. Un mums būtu arī resursi, lai tiktu galā ar šādiem izaicinājumiem,” rezumēja Rajevs.
Jau vēstīts, ka pirmie secinājumi saistībā ar pār Latgali dreifējušo krievu “Shahed” tipa dronu varētu būt zināmi oktobra sākumā, tā 12.septembrī ziņoja aģentūra LETA, atsaucoties uz Aizsardzības ministrijas (AM) sniegto informāciju.
Pēc 7.septembrī notikušā incidenta, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nogāžoties ar sprāgstvielām aprīkotam Krievijas dronam, sākta izmeklēšana. Līdz tās noslēgumam netiks izpausta informācija nedz par drona lidojuma laiku, nedz arī trajektoriju, skaidroja ministrijā.
Dienesta pārbaudes ilgums atkarīgs no dažādiem apstākļiem, taču pirmais ziņojums tiek sagaidīts 20 dienu laikā – septembra beigās vai oktobra sākumā.
Kā ziņots, 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas “Shahed” tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.
Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus. Aizsardzības resorā arī sāktas izvērtēšana par atbildīgo personu rīcību incidenta laikā.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
